Sākoties pavasara sezonai, saražotās saules enerģijas ietekme uz elektroenerģijas cenu svārstībām kļūst arvien manāmāka. Saules enerģiju pašpatēriņam ir īpaši ieinteresētas izmantot arī pašvaldības, lai mazinātu izdevumus par enerģiju un paaugstinātu vietēji saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru.
Rīgā sestdien sāksies pirmā iedzīvotāju klimata asambleja, kurā nejauši izvēlēti pilsētnieki lems par pielāgošanos klimata krīzei, stāsta organizācijas Zaļā brīvība pārstāve Ingrīda Strazdiņa
Gandrīz pusei jeb 46% iedzīvotāju ikdienā šķiet svarīgi rūpēties par vidi un īstenot zaļos paradumus, liecina videi draudzīga dzīvesveida popularizēšanas kampaņas Mēs darām tā! veiktā aptauja*. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa jeb 39% respondentu norāda, ka savā apkaimē, ģimenē vai darba kolektīvā planētas labā vajadzētu darīt vairāk, un tam īpaši piekrīt jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem.
Valdība jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par investīcijām plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā. No ES Atveseļošanās fonda un valsts budžeta līdzekļiem kopā tiks tērēti 39 890 070 eiro, lai atjaunotu, polderu sūkņu stacijas, aizsargdambjus, kā arī lēni plūstošo upju regulētos posmus. Lai gan atjaunojamiem objektiem nereti ir nozīmīga loma plūdu riska mazināšanā, Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, lai plūdu risku mazināšanas investīcijas ne tikai pasargātu mūsu lauksaimniecības zemi un mājas vai ceļus no plūdiem, bet arī būtu draudzīgas dabai un videi, kā arī tiktu īstenotas atbilstoši jaunākajām zināšanām.
Pirmoreiz cilvēces vēsturē uz planētas ir vairāk nekā astoņi miljardi iedzīvotāju. 2050. gadā varbūt būs jau 11 miljardi. Mēs visi gribam dzīvot labi — dzīvot ērtās mājās, braukt ar labām mašīnām un ēst kvalitatīvu pārtiku. Tātad konkurence par resursiem tikai pieaug, un aizvien aktīvāk jādomā, kā tos izmantot gudri. Taču jādomā ne tikai par resursu izmantošanu — mēs vairs nevaram atļauties pastāvīga pieauguma paradigmā pastāvošu ekonomisko attīstību, kas balstīta dabas resursu noplicināšanā. Protams, ir grūti pārslēgties no idejas par nemitīgu progresu, kas Rietumu sabiedrību veidojusi kopš apgaismības laikiem, uz principiāli jaunu modeli — ilgtspējīgāku un vairāk aprites ekonomikā balstītu priekšstatu par saimniekošanu.
Jau nākamgad visā Latvijā jāievieš tekstila atkritumu šķirošana. Vides organizācijas Zaļā brīvība eksperte Dace Akule priecājas par cilvēku vēlmi to darīt, bet norāda uz daudziem neatrisinātiem jautājumiem
Pēdējo 20 gadu laikā Latvija ir spējusi izdarīt daudz – iestāties Eiropas Savienībā, pievienoties NATO un OECD, kļūt par Eiropas līmeņa valsti ar augšupejošu labklājības līmeni. Tomēr ir jautājums, kuru šo gadu laikā tā arī neesam spējuši atrisināt – dzērienu iepakojuma depozīta sistēma ir kļuvusi par nebeidzamu seriālu, kurā kaislības un intrigas acīmredzot ir pašsaprotams elements. Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdes 3. lasījuma ietvaros, ir pienācis pēdējais cēliens ilgu gadu diskusijām.
Latvijā jau gandrīz 20 gadus runā par depozīta sistēmas ieviešanu dzēriena iepakojumam, bet rezultāta nav, jo dažādas interešu grupas, it īpaši atkritumu apsaimniekotāji, tam aktīvi pretojas. Varam cerēt, ka jau šā gada laikā Saeima tomēr pieņems lēmumu un beidzot sistēma sāks darboties arī Latvijā. Atkritumu apjoms, ko ikdienā radām, tikai turpina augt, tāpēc ir svarīgi sākt ko darīt situācijas labā.
Jau gandrīz 20 gadus Latvijā diskutējam par dzēriena iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, taču lēmums par šādas sistēmas izveidi vēl joprojām nav pieņemts. Šo vēstuli parakstījušās Latvijas vides nevalstiskās organizācijas uzsver nepieciešamību lēmumu par depozīta sistēmas izveidi pieņemt nekavējoties, norādot, ka pretējā gadījumā Latvijai 2025. gadā var rasties nopietnas grūtības sasniegt Eiropas Savienības (ES) nosprausto mērķi šķiroti savākt un pārstrādāt 77% PET dzēriena iepakojuma. Depozīta sistēmas ieviešana arī palīdzēs attīrīt Latvijas dabu no piedrazojuma un veicinās resursu atkārtotu izmantošanu.
Ieviest depozīta sistēmu plastmasas pudelēm, skārdenēm un stiklam — šis uzdevums Saeimai jau divas reizes ir bijis pārāk grūts, tāpēc 15 gadus marinēto jautājumu pat salīdzina ar jutīgo čekas maisu tēmu. Tagad pēc Manabalss.lv iniciatīvas depozīts atkal ir Saeimas darba kārtībā. Vai sistēma ir vajadzīga, un kādi no tās būtu ieguvumi?
Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu “Par koku ciršanu mežā” grozījumu projekta apspriešana, kurā aktīvi iesaistījās arī vides nevalstiskās organizācijas. Redakcijā, kas tika gatavota apstiprināšanai Ministru kabinetā, netika ņemti vērā vairāki ļoti būtiski vides organizāciju iebildumi. Grozījumus neatbalstīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija un Vides Konsultatīvā padome. 14. decembrī grozījumu projekta procesā notika nozīmīgs pavērsiens – Zemkopības ministrija apstiprinājusi, ka “pārskatāmā nākotnē grozījumus nevirzīs”.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
