Kopš janvāra Latvijas veikalos vairs nevar izmantot plānās plastmasas maisiņus. Kā savulaik par tehnoloģisku brīnumu uzskatītais materiāls kļuva par piesārņojuma simbolu?
Pirms Diāna Afoņina stājās Vides konsultāciju biroja vadībā, zinātnieku kolektīvam trūcis biznesa vīzijas. Deviņu gadu laikā tā apgrozījums četrkāršojies, un tagad tam pieder lielākā privātā vides laboratorija Latvijā
Šogad var atzīmēt īpašu “jubileju” – aprit 10 gadi kopš gadu desmitiem ilgušās spriedzes ap Olaines ķīmisko uzņēmumu radīto pazemes ūdeņu piesārņojumu, Valsts vides dienesta izpratnē, vainagojies ar ļoti iespaidīgu panākumu – “Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvē likvidēts vēsturiskais bīstamais piesārņojums un novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu nonākšanai gruntsūdeņos," informē Valsts vides dienestā (VVD).
Vides organizācijas ceļ trauksmi par Rīgas līcī iecerēto foreļu fermas izbūvi. Tūristu iecienītākajās pludmalēs varētu skaloties zivju kakas, un jau tā smokošajā jūrā vēl vairāk trūkt skābekļa. Kāpēc šī iecere nav apturēta, par spīti jūras plānojumā noteiktajam?
Kaut arī uz aci Baltijas jūras krasts šķiet arvien tīrāks, patiesībā sīku atkritumu smiltīs kļūst arvien vairāk, liecina kampaņas Mana jūra monitoringa rezultāti. Tās dalībnieki vasarās mēro piekrasti visā tās garumā
Vai Rīgā beidzot varēs sodīt klubus un bārus par naktsmiera traucēšanu?
Pirms pusotras nedēļas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas sistēmā notika avārija, radot vides piesārņojumu. Speciālisti noplūdi salīdzina ar pilienu jūrā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, tomēr — kā varēja sabrukt nesen būvēta dzelzsbetona siena?
Otrā pasaules kara munīcija, milzīga mirusī zona un globālā sasilšana apdraud jau tā trauslo Baltijas jūru. Vai to vēl var glābt?
Kremlis Baltijas jūras piesārņojuma piesegā cer slēpti bīdīt savas intereses NATO ierobežošanai un vietējo kūdīšanai pret reģiona militarizēšanos, liecina noplūduši dokumenti
Biologs un zivju ekologs Matīss Žagars pēta cilvēka darbības neskartas ekosistēmas un rosina ikvienam būt atbildīgam par to, kā lietojam planētas resursus
Matīsam vislielākais prieks bija par to, ka piedalījās arī viņa jaunākais brālis — nekurnēja un ar prieku vāca atkritumus, kas piesārņo dzimtos Bieriņus. Jūlijā, augustā, septembrī prāvs pulciņš cilvēku, kuriem rūp daba, līkņāja pa visu Latviju, burkās vācot citu nevērīgi nosviestos izsmēķus. Tieši tie ir visvairāk izplatītā atkritumu vienība pasaulē. Izsmēķi, bezatbildīgi nomesti zemē, nesadalās pat piecpadsmit gadus, atstājot pēc sevis toksīnus un ķīmiskas vielas.
Anatolijs Pavelko ir vides zinātnieks, organizācijas Vide. Cilvēki. Likums vecākais jurists un arī karavīrs, kurš vēl pirms dažiem mēnešiem sēdēja ierakumos Ukrainas ziemeļos, tolaik ielenktās Čerņihivas pilsētas apkaimē, kad okupantu karaspēks draudēja uzbrukt Kijivai. Šobrīd viņš dienesta pienākumus — jauno kareivju mācīšanu, kuras pārtraukumā man izdodas viņu sazvanīt — cenšas apvienot ar savas galvenās profesijas pienākumu pildīšanu. «Kara sākumā aizgāju armijā brīvprātīgi, tāpēc man ir vieglāk dabūt no armijas brīvu laiku,» viņš paskaidro. Tajā viņš kopā ar citiem aktīvistiem vāc un dokumentē pierādījumus par okupantu nodarīto postu videi, lai pēc karadarbības beigām sūdzētu Krieviju starptautiskajā tiesā, pieprasot reparācijas par zaudētajām vides vērtībām.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
