Pavisam drīz dosimies pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par savas pašvaldības deputātiem. Katram no mums, protams, politiskās izvēles noteiks atšķirīgi faktori.
Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust animācijas filma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots.
Eiropas Komisija ir sākusi straujas izmaiņas, lai atvieglotu ilgtspējas (nefinanšu) informācijas atklāšanu. Savu ceļu ir sākusi tikko apstiprinātā pakotne “Stop the clock”, kas cita starpā paredz par diviem gadiem atlikt ziņošanas uzsākšanu virknei uzņēmumu.
Latvijas tirgus ir lieliska vieta, kur jaunajiem uzņēmējiem sākt savu biznesa ideju īstenošanu un dažādu risinājumu testēšanu. Arī vietējo investoru piesaiste nereti ir vienkāršāka nekā starptautisku investīciju fondu uzrunāšana, īpaši idejas attīstības sākotnējā stadijā.
Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tai skaitā Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Nepietiekams finansējums Latvijas uzņēmējdarbībā Ekonomikas barometra pētījumā atzīts kā viens no galvenajiem izaugsmi bremzējošiem faktoriem un atpalicības iemesliem no Lietuvas un Igaunijas. Vienlaikus Latvijas Banka izpētījusi, ka Latvijā ir būtisks neizmantots kreditēšanas potenciāls – ja izlemtu kreditēties kaut trešdaļa no apmēram 25 000 Latvijas uzņēmumiem, kas potenciāli ir kreditējami, kredītu portfelis varētu pieaugt par diviem miljardiem eiro jeb 5–6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Līdz šim jaunuzņēmumu vide Latvijā ir bijusi dinamiska un daudzsološa. Dati liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumi nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 70 miljonus eiro, tomēr par spīti stiprajām pusēm ir arī virkne izaicinājumu.
Mākslīgā intelekta (MI) risinājumu loma uzņēmējdarbībā aizvien pieaug, piedāvājot arvien jaunas iespējas inovāciju attīstībai, kā arī produktivitātes un klientu pieredzes uzlabošanai. Aizvadītajā gadā MI izmantošana Latvijas uzņēmumos gandrīz divkāršojusies salīdzinājumā ar 2023. gadu, proti, no 4,53% 2023. gadā līdz 8,83% 2024. gadā. Tomēr vienlaikus iespējām šīs tehnoloģijas straujā attīstība rada arī virkni izaicinājumu, kā nodrošināt tās drošu un ētisku izmantošanu, uzņemoties atbildību par MI integrēšanu ikdienas darbībā.
Mākslīgais intelekts (MI) ir centrāla tehnoloģija, kas jau ietekmē ikdienu no biznesa līdz sabiedrības paradumiem. Valstis sacenšas MI attīstībā, un Latvija sper soļus, izstrādājot Nacionālā MI centra likumu. Taču, lai Latvija nepaliktu novērotājas lomā, nepieciešama gudra un ātra rīcība. Šī ir iespēja Latvijai ne tikai sekot līdzi pārmaiņām, bet arī pašai aktīvi piedalīties MI attīstībā, radot vidi, kas veicina inovācijas un ilgtspējīgu izaugsmi.
Kādi ir aktuālākie sarunu temati, domājot par izaicinājumiem finanšu sektorā un ekonomikā? Tādu ir daudz, bet centīšos pieskarties tiem, kas ir aktuālāki finanšu sektoram. Vispirms – jautājums par to, cik daudz ir jāregulē bankas? Otrs jautājums ir, vai var piespiest bankas kreditēt vairāk un kas būtu jādara, lai veicinātu kreditēšanu? Kāda ekonomiskā politika ir kreditēšanu veicinoša? Trešais jautājums – kas jādara, lai attīstītu kapitāla tirgu Latvijā? Un, visbeidzot, kāda veida kapitālismu mēs vēlamies Latvijā un kādu lomu šajā modelī mēs vēlamies piešķirt valstij piederošajiem uzņēmumiem? Šajā rakstā centīšos atbildēt uz šiem jautājumiem.
Par to, ka Latvijai ir kritiski vajadzīga uzņēmējdarbības un tās vides attīstība, runāts ir daudz – aktuāla ir Latvijas konkurētspēja pasaules tirgos, valsts un cilvēku ilgtermiņa labklājības izaicinājumi. Manuprāt, tikpat svarīgi ir sabiedrībā patiesi novērtēt uzņēmēju pienesumu, kā arī veicināt cilvēku, it sevišķi jauniešu vēlmi startēt uzņēmējdarbībā, kas nenoliedzami saistīta arī ar drosmi un uzdrīkstēšanos.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
