Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tai skaitā Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Nepietiekams finansējums Latvijas uzņēmējdarbībā Ekonomikas barometra pētījumā atzīts kā viens no galvenajiem izaugsmi bremzējošiem faktoriem un atpalicības iemesliem no Lietuvas un Igaunijas. Vienlaikus Latvijas Banka izpētījusi, ka Latvijā ir būtisks neizmantots kreditēšanas potenciāls – ja izlemtu kreditēties kaut trešdaļa no apmēram 25 000 Latvijas uzņēmumiem, kas potenciāli ir kreditējami, kredītu portfelis varētu pieaugt par diviem miljardiem eiro jeb 5–6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Līdz šim jaunuzņēmumu vide Latvijā ir bijusi dinamiska un daudzsološa. Dati liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumi nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 70 miljonus eiro, tomēr par spīti stiprajām pusēm ir arī virkne izaicinājumu.
Mākslīgā intelekta (MI) risinājumu loma uzņēmējdarbībā aizvien pieaug, piedāvājot arvien jaunas iespējas inovāciju attīstībai, kā arī produktivitātes un klientu pieredzes uzlabošanai. Aizvadītajā gadā MI izmantošana Latvijas uzņēmumos gandrīz divkāršojusies salīdzinājumā ar 2023. gadu, proti, no 4,53% 2023. gadā līdz 8,83% 2024. gadā. Tomēr vienlaikus iespējām šīs tehnoloģijas straujā attīstība rada arī virkni izaicinājumu, kā nodrošināt tās drošu un ētisku izmantošanu, uzņemoties atbildību par MI integrēšanu ikdienas darbībā.
Mākslīgais intelekts (MI) ir centrāla tehnoloģija, kas jau ietekmē ikdienu no biznesa līdz sabiedrības paradumiem. Valstis sacenšas MI attīstībā, un Latvija sper soļus, izstrādājot Nacionālā MI centra likumu. Taču, lai Latvija nepaliktu novērotājas lomā, nepieciešama gudra un ātra rīcība. Šī ir iespēja Latvijai ne tikai sekot līdzi pārmaiņām, bet arī pašai aktīvi piedalīties MI attīstībā, radot vidi, kas veicina inovācijas un ilgtspējīgu izaugsmi.
Kādi ir aktuālākie sarunu temati, domājot par izaicinājumiem finanšu sektorā un ekonomikā? Tādu ir daudz, bet centīšos pieskarties tiem, kas ir aktuālāki finanšu sektoram. Vispirms – jautājums par to, cik daudz ir jāregulē bankas? Otrs jautājums ir, vai var piespiest bankas kreditēt vairāk un kas būtu jādara, lai veicinātu kreditēšanu? Kāda ekonomiskā politika ir kreditēšanu veicinoša? Trešais jautājums – kas jādara, lai attīstītu kapitāla tirgu Latvijā? Un, visbeidzot, kāda veida kapitālismu mēs vēlamies Latvijā un kādu lomu šajā modelī mēs vēlamies piešķirt valstij piederošajiem uzņēmumiem? Šajā rakstā centīšos atbildēt uz šiem jautājumiem.
Par to, ka Latvijai ir kritiski vajadzīga uzņēmējdarbības un tās vides attīstība, runāts ir daudz – aktuāla ir Latvijas konkurētspēja pasaules tirgos, valsts un cilvēku ilgtermiņa labklājības izaicinājumi. Manuprāt, tikpat svarīgi ir sabiedrībā patiesi novērtēt uzņēmēju pienesumu, kā arī veicināt cilvēku, it sevišķi jauniešu vēlmi startēt uzņēmējdarbībā, kas nenoliedzami saistīta arī ar drosmi un uzdrīkstēšanos.
Pāreju uz e-rēķiniem sāk ar valsts un pašvaldību iestādēm
Lai gan darba devēji nereti sagaida ļoti pieredzējušus, zinošus un profesionālus darbiniekus, reizēm vērtīgums ieguvums uzņēmumam ir mazāk pieredzējis darbinieks, kurš ir atvērts visam jaunajam, gatavs mācīties un augt kopā ar organizāciju, kurā strādā. Daudzi tehnoloģiju nozares uzņēmumi un jaunuzņēmumi cenšas veidot vidi, kurā darbinieki jūtas atbalstīti un iedrošināti, lai mācītos un apgūtu jaunas prasmes. Šādam piemēram var sekot gandrīz ikvienas nozares uzņēmumi, sekmējot pievienoto vērtību gan pašiem, gan nozarei kopumā.
Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu tirgū ir pieaugusi aktivitāte un investoru interese par ieguldījumiem perspektīvos uzņēmumos. Esam gandarīti, ka Latvijā mums bijusi iespēja konsultēt virkni darījumu dažādās nozarēs – no auto koplietošanas platformu uzņēmumu iegādes (Carguru iegādājās Ox Drive) un darījuma digitālo tehnoloģiju jomā (Digital Mind iegādājas EIP Dynamics), līdz putnkopības (APF Holdings piesaistīja obligācijas no CVI), farmācijā (Apotheka un Panpharmacy darījums) un koka logu ražošanas nozarēm (Arbo Windows iegādājās Arlanga Wood). Virkne Latvijā bāzētu uzņēmumu ir sekmīgi attīstījušies un raisījuši interesi M&A kontekstā, taču mūsu, kā konsultanta novērojumi liecina, savā biznesā un ikdienas rūpēs iegrimušie uzņēmēji dažkārt neizmanto iespēju nonākt līdz izdevīgākam darījumam, jo nav bijis laika vai enerģijas veikt dažus “mājas darbus”.
Divi būtiskākie nosacījumi, lai uzņēmums būtu sekmīgs, — ļoti smags darbs un veiksme, uzskata Roberts Bernāns
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
