Nedēļas svarīgākie notikumi Latvijā
Uzņēmumi jau pilda jaunā Kiberdrošības likuma prasības, tomēr precīzus noteikumus vēl gaida
Naktī uz pirmdienu un pirmdien Latvijas centrālajā daļā plosījās vētra, spēcīgākās vēja brāzmas — līdz 30 m/s — bija Rīgā un Jūrmalā, bet Jelgavā nolija rekordliels daudzums nokrišņu, izraisot plūdus. Lietavas bija spēcīgākās kopš 1945. gada. Lielākie vētras postījumi ir Jūrmalā, kur vējš gāzis priežu parku Kauguros un kokus citviet. Bija pārtraukta arī dzelzceļa satiksme uz sliedēm sakritušo koku dēļ. Slimnīcā nogādāti divi cilvēki, kurus traumējuši krītoši koki. Lauksaimnieki varēs Lauku atbalsta dienestā iesniegt informāciju par vētras un lietavu nodarītajiem postījumiem.
Pēdējās nedēļās telekomunikāciju un IT nozares jautājumus aktualizējušas ziņas par it kā gatavoto īpašumtiesību maiņu Tet un LMT starpā. Tā kā šie jaunumi tiek skatīti galvenokārt no akcionāru interešu skatpunkta, turklāt saprast šo darbību nodomu un mērķi, kas maskējas zem vispārējām frāzēm, ir visai sarežģīti, ir vērts paraudzīties uz jautājumu arī no nozares veselības, konkurences un perspektīvās attīstības viedokļa.
Eiropas Komisija piešķirs papildu 1,2 miljardus eiro Rail Baltica projekta turpināšanai, 16. jūlijā nolēma Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komiteja. Kopā ar trīs Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu tie būs 1,5 miljardi eiro, kas ļaušot turpināt Rail Baltica infrastruktūras būvniecības darbus.
Par vienu no pēdējo nedēļu karstākajiem ziņu tematiem kļuvuši atkārtotie centieni saprecināt jeb apvienot divus lielus, vadošus, daļēji valsts īpašumā esošus tehnoloģiju un sakaru uzņēmumus – LMT un Tet. Taču interesantāks par to, kas pateikts, ir tas, kas šajā jautājumā ticis noklusēts. Kas slēpjas aiz tādu mazliet abstraktu vārdu kā “sinerģija” un “efektivitāte” priekškara? Un kādus riskus varētu nest šo divu uzņēmumu apvienošana?
Pandēmijas laikā Latvijā ik nedēļu vismaz viens uzņēmums kļuva par kiberuzbrukuma upuri. Tagad situācija uzlabojusies, tomēr šāda veida noziegumi joprojām notiek regulāri. Kā sevi pasargāt?
2022. gada nogalē tika pieņemta jaunā, būtiski paplašinātā NIS2 direktīva, kas sevī ietver ES mēroga kiberdrošības noteikumus vitāli svarīgo nozaru organizācijām. Palielinājies nozaru skaits, kam jāievēro jaunie noteikumi, arī obligātas prasības un drošības standarti par kritisko un digitālo infrastruktūru. Lai nenonāktu situācijā, kad organizācija, pati nezinot, nav izpildījusi visus obligātos nosacījumus, ir svarīgi zināt gan to, ko tā ietver, gan arī – kā uzņēmumiem tai labāk sagatavoties. Skaidrs, ka tas prasīs būtiskus resursus, tai skaitā finanšu, tādēļ ir nepieciešams apzināt arī pieejamos atbalsta instrumentus, kas var atvieglot uzņēmuma slogu.
Ikviens vēlas dzīvot ērtā, drošā un patīkamā vidē, taču daudzviet realitāte ir tālu no vēlamā, un reizēm šķiet – lai kā iedzīvotāji un pašvaldības censtos, ir grūti sasniegt labu rezultātu. Te palīgā var nākt tehnoloģijas, kas izvirzītos ilgtspējas, drošības, attīstības un citus mērķus var palīdzēt sasniegt ātrāk, ērtāk un lētāk. Kas ir viedās pilsētas un kā gudrās tehnoloģijas var palīdzēt ikvienam justies labāk savā pilsētā?
Tā nākotne, par kuru runā, piesaucot jaunu prasmju nepieciešamību, ir pienākusi. Ja vēl pirms aptuveni 30 gadiem bija tikai normāli savu karjeru veidot vienā virzienā, turklāt darba mūžs noslēdzās, dodoties pensijā ap 55 gadiem, tagad situācija ir pilnīgi mainījusies. Vairumam no mums ir jābūt gataviem kardināli mainīt savu karjeru vairākas reizes dzīvē. Bieži tehnoloģijas uzskata par draudu, kas pārņems darba vietas, bet, strādājot tehnoloģiju uzņēmumā, ikdienā redzu, ka aiz katras inovācijas atrodas cilvēki. Un tikmēr, kamēr spēsim adaptēties jauniem apstākļiem, apgūt jaunas prasmes un būt drosmīgi, pieņemot nozīmīgus karjeras lēmumus, par darba trūkumu sūdzēties nevajadzēs.
Latvieši, salīdzinot ar baltiešu kaimiņiem, ir krietni kūtrāki uz biznesa paplašināšanu uzņēmumu apvienošanas ceļā. Jau gadiem Latvijā gan uzņēmumu iegādes, gan pārdošanas darījumu ir bijis vismaz divreiz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Vai potenciālo pircēju interesi iedragājusi arī kopēja robeža ar agresorvalsti?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
