Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas 20.gadsimta izskaņā, kas sakrita ar PSRS sabrukumu, kļuva par sabiedrības sociālo attīstību virzošo spēku pasaulē, ievadot informācijas laikmetu. Esam piedzīvojuši transformāciju, kuras gaitā no viena TV kanāla un vienas radiostacijas mums ir pieejami simtiem TV un radiokanālu.
Kopš pašiem radio pirmsākumiem[i] pagājušā gadsimta 20. gados šo informācijas un mūzikas izplatīšanas veidu ir pavadījušas diskusijas par formāta dzīvotspēju ilgtermiņā. Šādi diskusiju un prognožu uzplaiksnījumi ir notikuši, gan ikdienas dzīvē ienākot televīzijai 30. gadu nogalē, gan attīstoties dažādām interneta platformām 90. gados, kas papildus skaņai spēj pārraidīt arī attēlu, nodrošināt interaktivitāti un noteiktu mobilitāti. Tomēr radio kā formāts joprojām ir dzīvs un jūtas visnotaļ labi. Vai un kā radio spēs pielāgoties digitalizācijas laikmeta izaicinājumiem salīdzinājumā ar citiem formātiem un saglabāt pievilcību auditorijas acīs ilgtermiņā? Cik pamatoti ir runāt par to, ka radio formāts piedzīvo savu norietu?
Nacionālais kanāls ReTV ir unikāls veidojums — desmit reģionālās televīzijas apvienojušās, lai vēstītu par norisēm visos Latvijas reģionos. Idejas iniciators ir Vidzemes Televīzijas vadītājs Ingemārs Vekteris, un tieši Valmieras studija nodrošina kopējā kanāla juridisko un radošo pamatu
Tiešraižu kompānijai 4. vara arī patlaban darba netrūkst, piepildīts sapnis par sacensību translāciju Eurosport 1 kanālā. Sācies kā mazs sporta portāls, videoproducentu uzņēmums konkurē Eiropas tirgū
Prezidenta kundze Andra Levita savā pirmā izvērstajā inte
1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar uzrakstu “Vārds ir brīvs”. Kādā citā pētījumā par mediju brīvību minēts, ka Austrumeiropas mediji ir oligarhu ielenkumā. Lai arī Latvijā daudz tiek diskutēts par vārda brīvību, savās izpausmēs un rīcības iespējās mediji kļūst aizvien brīvāki.
Skatītājam nav svarīgi, caur kādu operatoru viņš saņem pakalpojumu, nozīme ir saņemtajam saturam. Pēdējā laikā publiskā telpā izskanējuši dažādi pieņēmumi, kas skar satura patēriņa ierobežošanu krievu valodā raidošajos kanālos. Jāsaka, ka šādi pieņēmumi jau saknē ir pilnīgi aplami, jo katra komerctelevīzija primāri ir ieinteresēta savam skatītājam piedāvāt lokālu, interesantu un auditorijai nozīmīgu saturu. Un tas ir tas, ko nodrošina arī “Pirmais Baltijas kanāls” (PBK), tai skaitā mērķtiecīgi meklējot iespējas ražot vēl vairāk vietējā satura un stiprināt lojalitāti pret valsti.
Atslēgu autoram Mārtiņam Ķibildam pietiek ar 15 minūtēm, lai jaunā LTV raidījuma katrā sērijā veiktu kādu jaunatklājumu. «Šķita, ka par vēsturi ir jāstāsta īsi. Bet tas nenozīmē maz»
Ietekmīgā masu medija – televīzijas – pirmsākumos, tās pirmajā popularitātes vilnī XX gs. vidū, gals tika pravietots klasiskajam kino, taču tas joprojām nav iestājies. Mūsdienās komunikācijas speciālisti arvien biežāk runā par klasiskās – lineārās televīzijas – galu.
Seriāli - ko vērts skatīties un ko sagaidīt
Rudens televīzijas skatītājiem nesīs gan jaunumus, gan pārmaiņas jau iemīļotos raidījumos
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
