Inženierkomunikāciju projektēšanas birojs Kārlis specializējas elektroietaišu un elektronisko sakaru sistēmu projektēšanā. Plānojot jaunas komunikācijas pilsētā, kas ar tām ir pārblīvēta, vissarežģītākā ir saskaņošana ar citiem īpašniekiem, stāsta uzņēmuma īpašnieks Dairis Laimiņš
Uzņēmuma Datu tehnoloģiju grupa izstrādātā programmatūra ik dienu pārrauga desmitiem tūkstošu celtnieku plūsmas Latvijas būvlaukumos
Plašsaziņu līdzekļos lasām, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta un var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā. Kā viens no ietaupījuma veidiem budžeta sagatavošanas procesā tiek piedāvāts ministrijās un valsts kapitālsabiedrībās samazināt izdevumus, vispirms ķeroties klāt kancelejas preču izdevumiem un dažādiem pakalpojumiem. Arī valdības sociālie partneri sagaida sabiedriskā sektora izdevumu samazināšanas plānu.
Pēdējās nedēļās telekomunikāciju un IT nozares jautājumus aktualizējušas ziņas par it kā gatavoto īpašumtiesību maiņu Tet un LMT starpā. Tā kā šie jaunumi tiek skatīti galvenokārt no akcionāru interešu skatpunkta, turklāt saprast šo darbību nodomu un mērķi, kas maskējas zem vispārējām frāzēm, ir visai sarežģīti, ir vērts paraudzīties uz jautājumu arī no nozares veselības, konkurences un perspektīvās attīstības viedokļa.
Par vienu no pēdējo nedēļu karstākajiem ziņu tematiem kļuvuši atkārtotie centieni saprecināt jeb apvienot divus lielus, vadošus, daļēji valsts īpašumā esošus tehnoloģiju un sakaru uzņēmumus – LMT un Tet. Taču interesantāks par to, kas pateikts, ir tas, kas šajā jautājumā ticis noklusēts. Kas slēpjas aiz tādu mazliet abstraktu vārdu kā “sinerģija” un “efektivitāte” priekškara? Un kādus riskus varētu nest šo divu uzņēmumu apvienošana?
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija meitasuzņēmums Unistars jau aptuveni gadu cīnās par iespēju nodot savulaik bez dalības izsolē lietošanā saņemtās radiofrekvences Bite Latvija. Savukārt Satversmes tiesa, pieņemot lēmumu turpināt Unistars lietu par radiofrekvenču tālāk nodošanas tiesībām mutvārdu procesā, apliecina šā jautājuma nozīmīgumu. Tas ļaus vispusīgi izvērtēt Elektronisko sakaru likumā ietvertā regulējuma atbilstību Satversmei, kā arī sniegs iespēju tirgus dalībniekiem, kas savulaik bez izsoles ieguvuši frekvences, cīnīties pret konkurences ierobežojumiem.
Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte. Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, Centuria bojāeja un tagad – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram Bite un elektronisko pakalpojumu sniedzējam Unistars, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.
Situāciju ar publiskā sektora iepirkumiem mobilo telekomunikāciju jomā var dēvēt par matemātisku spēli ar vērtēšanas kritērijiem, kas ilgst jau vairākus gadus. Lai gan tajā visbiežāk uzvar viens pretendents, zaudētāju ir daudz vairāk, jo cieš ne tikai godīga tirgus konkurence, bet arī sabiedrība kopumā.
Veselības zīmoli
Aizvadītā gada laikā ir ne tikai būtiski mainījies veids, kā mēs strādājam, bet arī darba ņēmēju gaidas, ko viņi vēlētos saņemt no darba devēja. Līdz ar to varu apgalvot, ka patlaban darba tirgu diktē darba ņēmēji, vismaz telekomunikāciju nozarē noteikti. Kāpēc šajos apstākļos ieguvējas aizvien ir abas puses?
Publiskajā telpā regulāri tiek runāts par digitalizāciju, sarežģītiem lietu interneta risinājumiem, mākslīgo intelektu un dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas uzņēmumiem palīdzētu kļūt produktīvākiem un efektīvākiem. Izdzirdot šos tehnoloģiskās nozares terminus, esmu pārliecināts, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmēju nodomā, ka tas neattiecas uz viņiem un izmaksā ļoti dārgi. Un šiem uzņēmējiem var piekrist, jo individuāli izstrādātus informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) risinājumus ne visi var atļauties. Un paradoksāli, pretēji vispārējam priekšstatam – ne visiem tie ir arī vajadzīgi. Kāpēc tā?
Ja kāds man apgalvotu, ka mainīšu savu telekomunikāciju operatoru, es teiktu, lai liekas mierā – serviss un kvalitāte visiem daudzmaz līdzīgi, bet lojalitātei zīmolam un ilggadīgajai uzticamībai ir būtiska loma. Bet tad…
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
