Salaspils novada dome
- Viedoklis
- 02.07.2018.
Ministr Gerhard, kurš par to visu samaksās?
- Viedoklis
- 28.03.2018.
Pašvaldību pārraudzība – kur virzāmies?
- Viedoklis
- 04.07.2018.
Kurš kuru jeb Kas var sodīt par likuma pārkāpumu pašvaldības domē
Šā gada 29. jūnijā Satversmes tiesa ir nonākusi pie vairākiem būtiskiem secinājumiem, kas attiecināmi uz pašvaldību darba pārraudzību. Spriedums ir uz 32 lapām, kurās sīki aprakstītas vairākas būtiskas lietas – par ko ir šis spriedums un kāds ir gala lēmums.
- Viedoklis
- 02.07.2018.
Ministr Gerhard, kurš par to visu samaksās?
Satversmes tiesa 29. jūlijā ir secinājusi, ka VARAM ministra Kaspara Gerharda (NA) 2017. gada 1. augusta rīkojums par Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma darbības apturēšanu ir atzīstams par prettiesisku un neatbilstošu Satversmei, un spēkā neesošu no tā izdošanas brīža. Attiecībā uz šādiem gadījumiem Satversmes tiesa ir atzinusi, ka antikonstitucionālais tiesību akts nekad nav bijis spēkā, jo ministram vispār nav bijušas tiesības šādu aktu izdot un tāpēc tas arī nevar radīt tiesiskas sekas.
- Viedoklis
- 28.03.2018.
Pašvaldību pārraudzība – kur virzāmies?
Vispirms vēlos uzsvērt, ka vienmēr esmu bijis piekritējs tam, ka Latvijas pašvaldības kopā ar pārējām valsts institūcijām veido kopēju pārvaldes sistēmu ar galveno mērķi – demokrātiskā un efektīvā veidā panākt uzdevumu izpildi. Atšķirībā no daudziem maniem kolēģiem Latvijas Pašvaldību savienībā vienmēr arī esmu atzinis, ka pašvaldību darbību ir nepieciešams regulēt ne tikai speciālajā likumā “Par pašvaldībām”, bet arī kopējā Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Vienmēr esmu teicis, ka pašvaldības pašpārvaldes princips nevar būt universāls un absolūts – valsts pārvaldes iestādēm ir jābūt tiesībām veikt efektīvu pašvaldību pārraudzību, novēršot iespējamos likumpārkāpumus to darbībā.
- Viedoklis
- 23.03.2018.
Satiekas Gerhards, Eglītis un Ušakovs… (papild.)
Pēdējie notikumi ar Rīgas domes pašvaldības nolikumā veikto izmaiņu apstrīdēšanu rada būtiskus jautājumus par ministra Gerharda un viņa parlamentārā sekretāra Eglīša darbībām. Sākotnējā ministra (Eglīša?) striktā nostāja par Rīgas domes pieņemto nolikuma grozījumu attiecībā uz deputātu jautājumu skaita ierobežošanu tūlītēju atcelšanu, pamatojoties uz “antidemokrātiskumu”, nu ir pārtapusi nogaidošā, pat samiernieciskā nostājā – “iepazīsimies, izvērtēsim Rīgas domes paskaidrojumus utt.”.
