Inženierkomunikāciju projektēšanas birojs Kārlis specializējas elektroietaišu un elektronisko sakaru sistēmu projektēšanā. Plānojot jaunas komunikācijas pilsētā, kas ar tām ir pārblīvēta, vissarežģītākā ir saskaņošana ar citiem īpašniekiem, stāsta uzņēmuma īpašnieks Dairis Laimiņš
Uzņēmumi jau pilda jaunā Kiberdrošības likuma prasības, tomēr precīzus noteikumus vēl gaida
Šā gada 7. februāris iezīmēs nozīmīgu pagrieziena punktu Baltijas valstu energosistēmas vēsturē – atslēgšanos no BRELL loka un integrāciju Centrāleiropas energotīklos. Šis solis simbolizēs ne tikai neatkarību no bijušās Padomju Savienības elektriskā tīkla, bet arī būtisku elektroenerģijas tirgus un energosistēmas tehnisko un ekonomisko pārveidi. Lai gan šis datums ir simbolisks, nozares transformācijas procesi turpināsies visu gadu, skarot tirgotājus, ražotājus un patērētājus.
Ja viena no izteiktākajām 2023. gada iezīmēm bija energoresursu cenu krīze, tai skaitā elektroenerģijas tirgus cenas rekordi, tad 2024. gadā varējām novērot energoresursu cenu stabilizēšanos, kam ir liela loma ekonomikas augšupejā. AS Sadales tīkls ir turpinājis ieguldījumus infrastruktūrā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, un šos darbus turpinās arī 2025. gadā.
Saules baterijas nav gluži viedtālruņi, to tehnoloģiskie risinājumi nemainās ik pa sešiem mēnešiem, tomēr arī šī tehnoloģija attīstās. Tai kļūstot arvien ikdienišķākai un izplatītākai, cenas pamazām sarūk, tāpēc nav pārsteigums, ka arī akumulators saules paneļu sistēmā no modernas ekstras kļūst par pašsaprotamu sastāvdaļu. Turklāt līdz ar tehnoloģiju attīstās arī tās lietotāji, no pasīviem patērētājiem kļūstot par aktīviem ražotājiem ar daudz lielāku rīcības brīvību. Vai protam izmantot šo brīvību, lai kļūtu neatkarīgāki no elektroenerģijas kopējā tīkla?
Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šā gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā. Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.
Desmit lielākie saules paneļu parki Latvijā 2023. gadā
Droši vien kādam vārds "elektrifikācija" galvenokārt asociējas ar elektrovilcieniem, bet patiesībā elektrifikācijas jēdziens piemērojams visām tautsaimniecības nozarēm. Elektrifikācijas galvenais uzdevums ir aizstāt tehnoloģijas un procesus, kur neatjaunojamu (vai grūti atjaunojamu) resursu enerģiju patērējošā iekārta - piemēram, dabasgāze vai malka tiek aizstāta ar elektroenerģiju patērējošu iekārtu, tādējādi samazinot fosilā kurināmā izmantošanu. Arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam (LNEKP), elektrifikācijai ir būtiska nozīme, jo tieši elektroenerģiju patērējošās iekārtas ir efektīvākas un praktiski nerada izmešus. LNEKP uzstādītos mērķus nebūtu iedomājams sasniegt bez elektroenerģijas plašākas izmantošanas visās tautsaimniecības nozarēs, sevišķi būtisku lomu plānā paredzot tieši transporta un mājsaimniecību sektoros.
Ikviena iedzīvotāja uztverē infrastruktūras pakalpojuma kvalitātes ideāls ir "pieejams nekavējoties, jebkurā vietā, bez pārtraukumiem, augstā kvalitātē, turklāt vēlams, bez maksas". Diemžēl bezmaksas pakalpojumu ideja ir sociālisma ilūzija, kurai turklāt ir daudz blakņu, kā mēs ļoti labi atceramies arī no Latvijas vēstures, – sākot ar darba kultūru, atbildību, beidzot ar ražošanas, pakalpojumu vai infrastruktūras kvalitāti. Tāpēc, līdzīgi kā citās industrijās (sakaru pakalpojumi, autoceļu uzturēšana, atkritumu apsaimniekošana u.c.), arī elektroapgādes infrastruktūru vienmēr finansē tās lietotāji – vai nu tiešā veidā ar pakalpojumu maksām, vai arī netieši ar nodokļu starpniecību. Tā kā nodrošinām pakalpojumu visā Latvijā, tad infrastruktūras lietotāji kopīgi finansē elektrotīkla uzturēšanu un atjaunošanu visā valsts teritorijā, ne tikai savā pilsētā, novadā vai ciemā.
Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā.
Pirms gada milzu aktualitāte bija energoresursu strauji pieaugošās cenas, kādas atvērtā tirgū vēl nebija redzētas, bet šogad skaļi un plaši apspriesti elektroenerģijas pārvades un sadales operatoru pieaugošie tarifi. Elektroapgāde ir viens no pamatpakalpojumiem, tāpēc nav pārsteigums, ka gan elektrības cenas lielie kāpumi tirgū, gan arī elektrības piegādes tarifu pieaugums radījis satraukumu sabiedrībā. Kas ir mainījies elektroapgādes operatoru darbā pēdējā desmitgadē, vai līdzšinējie tarifi bija laikmetam atbilstoši un vai elektroenerģijas cena un sistēmas tarifi kādreiz atgriezīsies iepriekšējo gadu līmenī? Lai sabiedrībā veicinātu izpratni par to, kas veido elektroapgādes pakalpojumu, programmas "Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā" (NELL) dalībnieki piedāvā notikušo apskatīt secīgi, tehniski un bez emocijām.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
