Šajā mācību gadā desmito jubileju svin Latvijā pirmā vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde, ko izveidojusi universitāte un kurā Latvijas talantīgākie skolēni var padziļināti apgūt eksaktos mācību priekšmetus, lai sagatavotos inženierzinātņu studijām, – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskola (IZV). Tās nemainīgi augstā mācību kvalitāte apliecina, ka lēmums veidot skolu bija pareizs – RTU ir radījusi jauna veida mācīšanās pieredzi Latvijā, rosinot skolēnus būt atvērtiem jaunām zināšanām, augt kā personībām un kļūt par nākotnes līderiem.
Vajadzīgi viens otram – pašu izaugsmei un tautsaimniecības attīstībai. Tā īsumā var teikt par augstskolu un industrijas sadarbību, kas augstskolām dod iespēju veikt pētījumus jaunos, industrijai svarīgos, tematos, savukārt uzņēmumiem – gūt jaunas zināšanas, kas palīdz kāpināt to produktivitāti un īstenot atbalstu tautsaimniecības izaugsmei. Līdz šim gan nebija apzināts, kāda realitātē ir universitāšu un industrijas sadarbība. Pirmoreiz Latvijā to ir pētījusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), un pētījuma “Zināšanu pārneses barometrs” rezultāti tika prezentēti 15. janvārī RTU Zinātnes un inovāciju centrā.
Izvēlēties studiju virzienu un karjeras ceļu bieži vien ir izaicinoši, īpaši, ja apkārtējie jau izveidojuši noteiktu priekšstatu un gaidas, taču mūsdienās iespēju loks ir tik plašs, ka var apvienot vairākas nozares, veidojot unikālu karjeras ceļu. Galvenais – domāt plaši, uzstādīt augstus mērķus un neļauties stereotipiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka tiek organizēti dažādi projekti ar mērķi veicināt sieviešu interesi un vēlmi studēt un uzsākt karjeru kādā no STEM jomām, īpaši uzsverot inženierzinātnes.
Šodien nereti dzirdam provokatīvus jautājumus, vai izglītībai tādā formātā, kādā esam to pieraduši piedzīvot, joprojām ir jēga un vērtība. Provokatīvo jautājumu ietekmē strauji mainīgā biznesa vide, nemitīgi attīstošā tehnoloģiju vide, jauni risku veidi. Līdz ar to pamatoti ir jautājumi par tradicionālās izglītības un pasniedzēju spēju tikt līdzi šīm pārmaiņām un nodrošināt laiku apsteidzošas zināšanas un pieredzi. Šis spiediens liek paniski meklēt jaunas zināšanas par notiekošo, lai saprastu, kā labāk pārmaiņas vadīt. Bet vai dzīvē kaut ko ātri var iemācīties? Iegūt informāciju – jā, bet informāciju pārvērst par zināšanām un pieredzi – diez vai!
Ja jūsu dators ir kļuvis par lēnu, tas nozīmē, ka tas ir vecs un jāpērk jaunāks. Sacensība starp tehnoloģiju izstrādātājiem notiek visu laiku, un šajā jomā inovatīvas firmas var gūt labu peļņu. Līdz 2005. gadam datoru ātrdarbību palielināja, paaugstinot takts ģeneratora darba frekvenci un datoru mikroprocesoru tranzistoru izmērus. Tomēr šāds attīstības process apstājās, jo datoru mikroprocesori bija intensīvāk jādzesē. Tagad mikroprocesora, kas veic aprēķinus datorā vai viedtelefonā, takts frekvence ir 2-3 GHz (giga herci) jeb 2–3 miljardi (109) svārstību sekundē (ne stundā).
Tā kā Latvijai ir gara jūras robeža un, piedodiet, daudz slīkušo, studenti Kārlis Bērziņš un Toms Rožkalns ir pārliecināti, ka ir nepieciešami īpaši Latvijas ūdeņiem pielāgoti zemūdens droni. Pirmo prototipu viņi jau ir izstrādājuši
Rīgas Tehniskās universitātes jaunais rektors Tālis Juhna grib augstskolā nostiprināt ziemeļvalstu vērtības un radošumu
Gandrīz visiem cilvēkiem patīk pārgājieni pa takām vai piļu drupu apskate. Tomēr ne visi aizdomājas, kādas problēmas var radīt veca vai novecojusi tūrisma objektu infrastruktūra. Ceļojums ar ģimeni vai draugiem, kuru jūs plānojat ilgu laiku, var beigties ne tā, kā gaidījāt. Novecojusi vai veca tūrisma objektu infrastruktūra rada ne tikai neērtības tūristiem, bet var apdraudēt arī cilvēka veselību, pat dzīvību. Tāpēc svarīgi zināt, kas tieši var jūs sagaidīt braucienos. Esam sīkāk apskatījuši piecas tūristu iecienītas vietas, to pieejamību un tehnisko stāvokli.
Dažu gadu laikā zinātnieki panākuši, ka ar 3D printeriem var izdrukāt ne tikai protēzes, bet pat sirds prototipu. Lielākoties drukāšanai izmanto no naftas produktiem ražotas tintes, taču jaunā zinātniece Anda Barkāne spējusi modificēt no kaņepēm iegūtu nanocelulozi, lai mēs tiktu pie dabai draudzīgākas alternatīvas
Attīstoties tehnoloģijām, arvien pieaug inženiertehnisko risinājumu klāsts un arī to pieejamība – ir plašākas izvēles iespējas apkuri nodrošināt videi un klimatam draudzīgākā veidā, samazinot atkarību no importētajiem energoresursiem. Šīs sezonas rekordaugstās energoresursu cenas, kas bija negaidīts šoks daudzām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, Krievijas iebrukums Ukrainā, kas rada jaunus satricinājumus tirgos, un arvien uzstājīgākas Eiropas Zaļā kursa prasības uzskatāmi pierāda, ka ir pēdējais laiks meklēt alternatīvas fosilajiem resursiem.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas vidējā termiņa darba tirgus prognozēm 2027. gadā augstākās kvalifikācijas speciālistu iztrūkums STEM virzienos var sasniegt 14 tūkstošus. To noteicošo īpatsvaru veidos speciālisti fizikālo un inženierzinātņu jomās.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
