Mazāk, bet lielākas
Sorry for this clickbait – Latvia is not in what should be called “an economic crisis” but that is what an overwhelming majority of the population thinks, according to a recent survey, which I saw reported in LETA news on 5 January 2024. The results of the survey, reported by Luminor bank, looked like this:
Foto -
Latvijai ir veiksmīgi izdevies izvairīties no enerģētiskās krīzes un redzams, ka energoresursu cenas kopš pērnā gada vasaras ir būtiski sarukušas, reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā pirmo reizi ir noslīdējis zem 50 tūkstošiem. Neskatoties uz to mūsu ekonomikas izaugsme šobrīd ir apstājusies, un pēc neliela pieauguma gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas ekonomika atkal ir ieslīdējusi nelielos mīnusos.
During a recent Executive Education course at SSE Riga I had this interesting question: What is the difference between a recession and an economic crisis? The former is typically defined as a decrease in GDP for at least two quarters in a row – this puts Estonia and Lithuania into this category, see Figure 1. The Lithuanian economy has been contracting for the past two quarters whereas Estonia’s recession so far has lasted a year.
Pandēmijas krīze un Krievijas militārā agresija Ukrainā mainīja Eiropas Savienības un Latvijas izaugsmes trajektoriju. Piegādes ķēžu traucējumi, energoresursu dārdzība un inflācijas kāpums, kā arī globālā pieprasījuma samazināšanās negatīvi ietekmēja Latvijas izaugsmes tempus, apgrūtinot Latvijas atpalicības samazināšanu no Baltijas kaimiņvalstīm, un iezīmēja akūtas budžeta politikas problēmas. Plānojot valsts budžetu, atslēgvārds ir nenoteiktība. Budžets tiek veidots brīdī, kad Latvija slīd recesijā kombinācijā ar inflāciju.
Latvijas ekonomika sāka sarukt 2022. gada rudenī, un tās sniegums būs vārgs arī šā gada pirmajā pusē. Joprojām prognozējām seklu un īslaicīgu lejupslīdi ar nelielu kritumu iedzīvotāju patēriņā un eksportā. Inflācija ir garām savam augstākajam punktam, un gaidāms, ka šāgada laikā tā straujiem soļiem atkāpsies. Lai gan nenoteiktība saglabājas augsta, dziļas ekonomikas krīzes scenārija īstenošanās pašlaik izskatās mazāk ticama nekā rudenī gan Latvijā, gan arī Eiropā. Tai pat laikā prognozējam lielāku procentu likmju pieaugumu nekā iepriekš. Tas savukārt nozīmē, ka ekonomikas izaugsme 2024. gadā būs nedaudz lēnāka nekā gaidījām.
Pēdējos mēnešos inflācija Latvijā ir stabilizējusies un straujais cenu kāpums, ko redzējām pērnā gada pusē pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir beidzies. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī patēriņa cenas Latvijā bija par 20,8% augstākas nekā 2021. gada nogalē, taču decembra laikā patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,5% un tas pirmais patēriņa cenu samazinājums Latvijā viena mēneša laikā kopš 2020. gada novembra. Tā ir laba ziņa un ir redzami signāli, ka inflācijas kritums turpināsies arī šogad. Piemēram, ražotāju cenu inflācija Eiropā jau ir samazinājusies no vairāk nekā 33% augustā līdz 21,8% novembrī. Manuprāt, līdz šā gada vidum inflācija Latvijā varētu noslīdēt zem 10%.
Šā gada tops pamatā bāzēts 2021. gada datos, tāpēc tajā vairāk atspoguļojas nevis kara, bet šķietami jau sen aizmirstās Covid-19 pandēmijas ietekme. Tas nozīmē, ka stipri ir augusi ar kokapstrādi saistīto uzņēmumu vērtība, kā arī dažādu attālinātu pakalpojumu sniedzēju, piemēram, telekomunikāciju biznesa vērtība. Piemēram, Gaujas Koks ir uzrādījis ļoti spēcīgu izrāvienu.
Yes.
To var nesaukt par krīzi vai recesiju, bet, lai kādu jēdzienu mēs izraudzītos, 2022. gada rudenī notiekošais ir acīmredzams. Vienlaikus piedzīvojam cenu kāpumu (inflācija) un ekonomikas sabremzēšanos – centrālās bankas ceļ likmes, lai dzēstu inflācijas uguni, taču tas slāpē ekonomikas attīstību. Jaunievēlētā Saeima turpmākos mēnešus pavadīs valdības veidošanas procesā, taču adekvāta reakcija uz stagflāciju ir vajadzīga jau tagad – valdībai būtu jāveicina ekonomikas aktivitāte. Tomēr kamēr iepriekšējā valdība “kravā koferus”, bet jaunās vēl nav, savu ieguldījumu stagflācijas pārvarēšanai var sniegt arī uzņēmumi un zīmoli.
Vairāk nekā puse jeb 58% pasaules lielāko uzņēmumu vadītāju prognozē, ka gaidāmā ekonomiskā recesija būs ‘’maiga un īslaicīga’’, rāda KPMG aptaujas 2022 CEO Outlook dati. KPMG aptaujā viedokli par uzņēmumu stratēģiju un izredzēm pauda vairāk nekā 1300 pasaules lielāko uzņēmumu vadītāji.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
