Autortiesību aizsardzība tiešsaistē ir svarīga ne vien tiesību īpašnieku un radošo nozaru aizsardzībai, bet arī valsts ekonomikai un informatīvās telpas drošībai. Pirātisms internetā ir izplatīta problēma, kas izraisa miljonos mērāmus zaudējumus – radošās un kultūras nozares saņem mazākus ieņēmumus, bet valsts budžets zaudē potenciālos nodokļu ieņēmumus. Mēģinot risināt šo problēmu, ir izstrādāti grozījumi Autortiesību likumā, lai uzlabotu autortiesību aizsardzību tiešsaistes vidē un samazinātu nelegālu satura patēriņu. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) regulējums piešķir papildus pilnvaras, un NEPLP turpmāk būs tiesīga pieņemt lēmumus par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kuras bez tiesību īpašnieku atļaujas publisko ar autortiesībām aizsargātus darbus.
Viens no veidiem, kā nobrieduši uzņēmumi mainīgos tirgus apstākļos var saglabāt savu konkurētspēju un būt soli priekšā, ir veidot sadarbības ar jaunuzņēmumiem, tā diversificējot riskus, ātrāk piekļūstot inovācijām un jauniem talantiem. Tāpēc, ja runājam par attīstītu startapu ekosistēmu, tai jāpalīdz gan dzimt jauniem inovatīviem uzņēmumiem, gan veidoties partnerībai, potenciāli atvedot uz Latviju pilnīgi jaunas nozares.
Jau otro gadu februāra izskaņā Valmierā atdzīvosies Starptautiskais Multimediju festivāls, pulcējot māksliniekus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Kanādas un Norvēģijas
Marta Kontiņa un Elizabete Palasiosa radošo industriju uzņēmumu Story Hub izveidoja tāpēc, ka apjauta spēju sarīkot pasākumus ar pievienoto vērtību. Pandēmija atnesa jaunu virzienu — multimediju un interaktīvā satura izstrādi
Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums. Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties. Tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošo profesiju pārstāvjiem un vai jaunais regulējums bija nepieciešams?
Cik gan bieži dzirdēts vārds, īpaši no politikas veidotājiem – ilgtspēja. Reizēm šķiet, ka pilnīgi visam ir jābūt ilgtspējīgam, bet ko tas īsti nozīmē? Kas ir ilgtspēja un kāds no tās ir labums? Vai ilgtspēja attiecas tikai uz noteiktu sabiedrības grupu, vai tomēr uz visām? Vai arī mazās pilsētas var būt ilgtspējīgas? Un kā radošās industrijas var sniegt savu ieguldījumu ilgtspējā?
Tradicionāli kultūras nozare, mūsu mākslinieki, mūziķi, komponisti, aktieri, režisori, rakstnieki un dzejnieki ir tie, kas vienmēr bijuši izcilības mēraukla Latvijas panākumiem starptautiskajā un vietējā līmenī, vienmēr bijuši paraugs visai sabiedrībai – mēs varam, mēs spējam, un mēs esam pasaules līmenī. Mūsu izcilās izrādes, lieliskā mūzika, māksla un Dziesmusvētki vienmēr nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Tieši tāpēc valdības un valdošo partiju attieksme pret kultūru, kultūras nozari un radošo industriju ir viens no galvenajiem un pamata rādītājiem tam, kā tiek īstenota valsts politika, kāda vispār ir pašreizējās valsts vadības izpratne par Latvijas kopējo attīstību un kultūru, kas ir tās daļa. Tieši kultūra ir pats svarīgākais, kas atšķir Latviju no citām valstīm.
Mēs dzīvojam laikā, kad pasaule strauji mainās, pandēmija grauj tūrismu un ietekmē digitālās transformācijas ātrumu. Mēs esam pilnīgi jaunā situācijā, kas prasa, lai politikas veidotāji pārdomātu savu attieksmi pret radošajām nozarēm. Tikai iztēlojieties radošo industriju potenciālu, ja valdība ne vien vārdos, bet arī darbos pasludinātu radošo sektoru par vienu no savām prioritātēm, izveidojot unikālu nodokļu sistēmu, kas atbalstītu un veicinātu radošo uzņēmējdarbību! Jo mūsu reģiona radošie uzņēmumi ir dzimuši, lai darbotos starptautiski.
Pandēmijas ietekmē ne viens vien šogad ir pārliecinājies, ka sevišķi nozīmīga kļuvusi spēja ātri un radoši pielāgoties situācijai, saskatot iespējas tur, kur citi redz tikai šķēršļus. Varbūt, kamēr gaidām vakcīnu pret Covid-19, ir laiks arī radošuma potei – katra indivīda dzīvē, radošajā komunikācijā, uzņēmumos un valsts pārvaldē?
Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei. Arī iniciatīvai radi! tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai.
Nesaprašanas siena bija mākslas zibakcija. Satikšanās vieta bija trešdien no rīta pie Saeimas nama. Mēs tur bijām rakstnieki, mūziķi, mākslinieki, kino cilvēki, dizaineri un arhitekti. Tur bija grāmatu izdevēji, žurnālisti, aktieri un dejotāji. Zibakcijas ideja bija radusies kā reakcija uz valdības piedāvāto un budžeta paketē ieslēpto autoratlīdzības nodokļu reformu. Cilvēki devās uz Doma laukumu un uzbūvēja simbolisku sienu. Sienu, kas šķir pilsoņus un tos, kam būtu jārūpējas par viņu labklājību. Bet reālās sienas reālais arhitekts un galvenais būvnieks reālajā dzīvē ir cits. Tas ir pašreizējais finanšu ministrs. Kāpēc mēs protestējam? Un arī turpināsim prot
Radošo industriju hakatonā jaunā latviešu programmētāja un mentore Līna Marta Sarma palīdzēja 300 dalībiekiem saprast, kādas idejas var uzlabot dzīvi māksliniekiem un viņu darba patērētājiem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
