Laikā, kad tik daudz emociju un spraigas cīņas uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu - Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, taču diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem. Tie sākās tieši pēc tam, kad līdz ar vairāk nekā 150 speciālistiem bijām izveidojuši jaunu, pusaudžu mentālajai veselībai veltītu neatkarīgu asociāciju - internetā parādījās citu, iepriekšējo nozares asociāciju it kā parakstīts ķengu raksts par manu personību un profesionālo ekspertīzi[1]. Saku “it kā”, jo viedokļraksts ir anonīms - neviens kolēģis vai psihiatrs pats savu vārdu zem asociāciju paraksta nav palicis, un, kad sazinājos ar pāris šo asociāciju biedriem, tad daži nekā par šādu rakstu nezināja, bet citiem par to vadītāja bija painformējusi jau pēc publicēšanas. Tāpat arī nekad iepriekš neviens no šo apvienību pārstāvjiem vai ārstiem man nav minējis nekādas savas bažas un vispār gadu gaitā nekad nav sazinājušies, komentējuši vai iebilduši pret kādu manu viedokli vai pausto pētniecības atziņu. Te pēkšņi, kā no zila gaisa, dzimusi tik koordinēta trieciena reakcija. Šāds pēkšņums pārsteidzis ne tikai mani, bet arī daudzus kolēģus - lai arī psihiskās veselības nozare ir diezgan toksiska, tajā daudz iekšēju šķelšanos, aizvainojumu, nedrošības un intrigu, tomēr šādi noniecinoši un publiski uzbrukumi grupā vienam konkrētam speciālistam nav bijusi bieža parādība.
Pērn Bērnu un pusaudžu resursu centrā (PRC) palīdzību saņēma vairāk nekā 2400 pusaudžu un viņu tuvinieku no visas Latvijas, savukārt šā gada pirmajos četros mēnešos atbalstu ir saņēmuši jau vairāk nekā 1000 jauniešu. PRC dati rāda, ka kopš 2021. gada sākuma ir gandrīz dubultojies zemi un vidēji zemi funkcionējošo pusaudžu skaits, kas vēršas pie mums pēc palīdzības. Šie jaunieši nevar vai ar lielām grūtībām paveic tās ikdienas darbības, kas no viņiem tiktu sagaidītas. Piemēram, pusaudzis nevar piecelties no gultas, bieži kavē vai neapmeklē skolu, atrodas pastāvīgos konfliktos ar saviem ģimenes locekļiem, ir gandrīz pilnībā izolējies no saviem draugiem, interešu izglītības pulciņiem un citām sociālām aktivitātēm. Tam klāt var nākt agresija, domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumi, atturīga, izvairīga uzvedība un citi simptomi.
Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs saņēmis Latvijas ārstu biedrības speciālbalvu Gada bērnu psihiatrs 2021. Intervijā viņš stāsta par pandēmijas un kara atstātajām traumām, kas ārstam ir arī personiskas, jo ģimenes saknes ir Ukrainā
Pusaudži vairs neslēpj, ka pandēmijas uzspiestajā izolētībā jūtas nomākti un depresīvi. Pusaudžu resursu centrā katrs piektais atzīstas — ir domājis par pašnāvību. Pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuriem ir vajadzīga ārstēšana slimnīcā psihiatru uzraudzībā. Kā palīdzēt?
Pirms gada Irēna un Maigurs Cepurīši zaudēja dēlu Māri (23). Viņš izdarīja pašnāvību. Šajā nedēļas nogalē Cepurīši pie Saukas ezera rīko garīgajai veselībai veltītu mūzikas festivālu Ogle, jo «mēs gribam, lai vairāk cilvēku izvēlas palikt»
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
