Lai gan demogrāfijas rādītāji liecina, ka tuvākajos gados bērnudārzu audzēkņu skaits saruks, valdība apstiprinājusi finansējumu 49 miljonu eiro apmērā, lai vairākas pašvaldības varētu būvēt jaunas bērnudārzu ēkas vai paplašināt jau esošās. Par minēto finansējumu plānots radīt 2370 vietas pirmsskolās, t.i., investējot aptuveni 20 600 eiro vienas vietas izveidei. Pašlaik, kad Eiropas ekonomika neattīstās tik strauji, kā cerēts, arī Latvijas valsts kase nepildās tik veiksmīgi, kā bija gaidāms, un 2025. gada budžeta sastādīšana valdībai ir liels izaicinājums, publiskajam sektoram būtu jāsamazina izdevumi, nevis jāveic būtiskas investīcijas jaunu ēku būvniecībā.
Izvēloties savai atvasei piemērotāko pirmsskolu, vecāki izvērtē vairākus būtiskus faktorus, arī mācību metodes, vidi, pedagogu un personāla profesionalitāti, atrašanās vietu un mācību maksu. Neskaidrības par pirmsskolu nereti ir saistītas ar pašvaldību piešķirto līdzfinansējumu, tā apjomu un nosacījumiem, kādos gadījumos tas pienākas un kādos – nē. Bieži vien vecāki saņem nepilnīgu un nekorektu informāciju un maldīgi uzskata, ka līdzfinansējums viņiem nepienākas. Situācijas skaidrošana pašlaik lielākoties gulstas uz pirmsskolu un pedagogu pleciem, lai gan informācijai jābūt viegli pieejamai un saprotamai ikvienam, kuram ir pirmsskolas vecuma bērni vai kurš tikai plāno ģimenes pieaugumu.
Aktuālākie dati vakanču portālos liecina, ka pirmsskolās visā Latvijā aktīvi tiek meklēti pedagogi, pedagogu palīgi, psihologi, speciālie pedagogi u.c. Pēc dažādu avotu datiem, pieejamo vakanču skaits svārstās no 200 līdz 400 un daudzās pirmsskolās pašlaik ir tukšas vietas un telpas, jo trūkst darbinieku. Lielākā daļa vakanču ir tieši pašvaldību pirmsskolās. Tajā pašā laikā valdība pieņem lēmumu par papildus 49 miljonu eiro investīcijām – nevis pedagogu un pedagogu palīgu algām, bet jaunu pirmsskolu ēku būvniecībai. Šāds lēmums ir ne tikai lieka greznība, tas ir ekonomiski neizdevīgi, taču, acīmredzot, Latvijā joprojām ir spēkā princips, ka publisko naudu var tērēt arī neracionāli. Kas u
Novembra beigās Rīgas domē tika apstiprināts projekts, kas paredz par 11 miljoniem eiro būvēt jaunu Rīgas Skanstes pirmsskolas ēku kompleksu. Projektu plānots realizēt līdz 2025. gada 31. decembrim. Ņemot vērā, ka Latvijā šogad fiksēts vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simts gados un, apkopojot informāciju par pieprasījumu pēc vietām bērnudārzos nākamajos gados, atklājies, ka līdz 2025. gadam rinda uz vietām bērnudārzos Rīgā izbeigsies, rodas jautājums – kam un kāpēc tiek būvēti jauni bērnudārzi? Vienlaikus jājautā arī, kāpēc šādi projekti tiek apstiprināti laikā, kad būvniecības izmaksu indekss, salīdzinājumā ar periodu pirms gada, ir pieaudzis?
Pirmskolas izglītības iestāde nav tikai vieta, kur tiek pieskatīti bērni – tā ir vieta, kurā bērns iegūst pirmās zināšanas, draugus, pieredzi par mācību procesu kopumā, kā arī sāk socializēšanās procesu ārpus ģimenes. Vieta, kurā sāk attīstīt savus talantus un prasmes. Tieši no šīs pieredzes lielā mērā ir atkarīgs, cik atvērts jaunu prasmju un zināšanu apguvei bērns būs nākotnē. Nav noslēpums - lai mācību process būtu veiksmīgs, bērnam pirmsskolā jājūtas droši, taču patiesībā arī vecākiem jābūt drošiem, ka viņu atvases saņems kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu. Un arī visām pirmskolām jābūt drošām par iespēju darboties, strādāt pie kvalitātes paaugstināšanas un plānot attīstību kā pilnvērtīga izglītības sistēmas daļa. Diemžēl ir situācijas, kurās privātās pirmskolas nevar justies drošas, tieši tāpat kā ģimenes, kas izvēlējušās apmeklēt nevis pašvaldību, bet privātos bērnudārzus. Kā un kāpēc šādas situācijas gadās, un, kā aiztaupīt virknei ģimeņu papildus satraukumu?
Plašu rezonansi sabiedrībā raisījis TV personības Aivja Ceriņa ieraksts mikroblogošanas vietnē Twitter, kurā viņš norāda – ik mēnesi par bērnudārzu Rīgā savām divām atvasēm viņš maksā 600 eiro. Aivja Ceriņa nosauktās cenas ir klātesošas tirgū, taču viņš principā ir norādījis cenu griestus, kas noteikti neatspoguļo vidējās cenas privātajās pirmskolas izglītības iestādēs galvaspilsētā, nemaz nerunājot par optimālām izmaksām.
Jūlijā valdība apstiprināja sešus investīciju projektus par kopējo summu 11,52 miljonu eiro apmērā, kuru rezultātā tiks radīta papildu 601 vieta pašvaldību bērnudārzos. Finansējumu plānots izsniegt trīs gadu laikā, kas ļauj secināt – izvēlētais risinājums nav nedz finansiāli izdevīgākais, nedz ātrākais. Turklāt tas atļaus tikai nedaudz samazināt rindu uz vietām pirmsskolā laikā, kad rinda nedrīkstētu būt vispār. Jaunais mācību saturs pirmsskolās paredz holistisku pieeju, uzsverot, ka visi mācību procesa elementi ir savstarpēji saistīti un uz katru bērnu jāraugās kā uz vienotu veselumu. Patiesībā šādai pieejai jābūt arī domājot par vietu nodrošināšanu un jaunu pirmsskolu izveidi.
Privātie bērnudārzi pašlaik zināmā mērā pilda pašvaldību funkciju, nodrošinot pirmsskolas izglītību. Tajā pašā laikā gan bērnudārzi, gan vecāki, kuru bērni tos apmeklē, ir sarežģītā situācijā. Pašvaldību līdzfinansējums katrā no tām atšķiras, turklāt par dienām, kurās bērns neapmeklē dārziņu neattaisnotu iemeslu dēļ, privātā pirmskola līdzfinansējumu nesaņem, lai gan lielākā daļa izdevumu no tā nemainās.
Vietu trūkums Latvijas pirmsskolās iezīmējis arī citu būtisku problēmu – nepilnības finansiālajos aprēķinos. Kamēr privāto pirmsskolu gadījumos ir skaidri zināms, kādas izmaksas veido viena bērna uzturēšanās bērnudārzā, neviens nevar precīzi pateikt, cik viens bērns izmaksā pašvaldībai? Papildus tam pašvaldību līdzfinansējums netiek attiecināts uz visiem izmaksu aspektiem, kas rodas, vienam bērnam apmeklējot privāto pirmsskolu. Situācijas nepilnību dēļ cieš arī vecāki.
Rīgas iedzīvotāji apzināti tiek dezinformēti par aktuālo situāciju saistībā ar pašvaldības bērnudārzu pieejamību Rīgā. Aprēķini liecina, ka aiz vārdu spēles par it kā tikai 1000 pretendentiem rindā uz vietu pašvaldības pirmskolas izglītības iestādēs patiesībā tiek noklusēts, ka vietu pašvaldības bērnudārzos nepietiek 7000 līdz 13 000 Rīgas bērnu. Tāpēc atrunas, ka bērnudārzu problēma Rīgā jau faktiski ir atrisināta, neiztur kritiku.
Gada sākumā privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs un vecāki saskarās ar grozījumiem, kad valdība lēma par izmaiņām metodikā, saskaņā ar kuru pašvaldības aprēķina līdzmaksājumu. Gads vēl nav beidzies, kad nāk nākamais pārsteigums – novembrī joprojām nav saņemti līdzmaksājumi no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) par periodu no septembra.
Valsts atceļ līdzfinansējumu privātajiem dārziņiem un auklēm, faktiski uzkraujot finanšu nastu ģimenēm, kuras vēl nupat mudināja dzemdēt
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
