Domājot par izglītības kvalitāti Latvijā, Somija nereti tiek piesaukta kā labās prakses piemērs, kam sekot un līdzināties, tomēr OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti liecina, ka, piemēram, matemātikā Latvija ir strauji pietuvojusies Somijai: Somija ierindojas 13. vietā, bet Latvija — 14. vietā.
Liela daļa skolotāju jauno mācību gadu sagaida ar pozitīvu noskaņojumu un motivāciju. Pedagogi ir atvērti jaunām lietām, gatavi reaģēt uz dažādiem nozares izaicinājumiem, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka nepieciešams lielāks atbalsts, konkrētība un praktiski ieteikumi, ko var pielietot ikdienā. Pedagogi ir gatavi arī runāt par izglītības politiku – tēmu, no kuras iepriekš daudzi ir vairījušies. Skolu līderu un pedagogu atbalsta konferencē augusta sākumā iezīmējās vairākas nozares aktualitātes. Kon
Augusts ir ne tikai noslēdzošais vasaras mēnesis, bet arī laiks, kad vecāki un pedagogi sāk domāt par jauno mācību gadu. Viens no tematiem, kas bijis aktuāls iepriekšējos mācību gados un būs dienaskārtībā arī šogad, ir bērnu un jauniešu lasītprasme, tai skaitā spēja izprast lasīto tekstu. Lasītprasme ir jautājums, kas jārisina jau pirmsskolā un sākumskolā, liekot spēcīgus pamatus turpmākajam mācību procesam. Dažādi starptautiski pētījumi liecina, ka skolēnu sniegums lasīšanā samazinās, taču problēmai ir risinājumi – pedagogu un vecāku sadarbība, mācību līdzekļu pieejamība, kvalitāte un atbilstība laikmeta aktualitātēm u.c.
Latvijā ir ļoti talantīgi un radoši bērni un jaunieši – to apliecina ne tikai panākumi mūzikā un mākslā, bet arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA dati, kas liecina – skolēnu radošuma ziņā Latvija ar 92% sniegumu ir viena no līderēm pasaulē, apsteidzot pat Somiju, Dāniju, Kanādu u.c. Mūsu jaunieši plūc laurus starptautiskās olimpiādēs, bet Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki sajūsmina ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī viesus no ārvalstīm, sekmējot Latvijas vārda atpazīstamību visā pasaulē. Tomēr šie sasniegumi lielā mērā ir iepriekš paveikto darbu augļi. Ja šobrīd nemainīsim attieksmi pret radošajiem priekšmetiem skolām, arī mūziku, un nesniegsim nepieciešamo atbalstu pedagogiem, pavisam drīz būs ļoti grūti piepildīt Mežaparka estrādi ar dziedātājiem. Radošumā apsteidzam So
Sabiedrībā pastāv dažādi viedokļi, vai skolās vajadzētu vērtēt mākslas un mūzikas priekšmetus, aizmirstot, ka vērtēšana ir atgriezeniskās saites sniegšana, lai palīdzētu skolēniem iemācīties vairāk, nevis tikai atzīmes izlikšana. Vienlaikus vērojama tendence, ka starptautiski arī STEM jomas aizvien vairāk tiek sasaistītas ar mākslas priekšmetiem, parādās jauna abreviatūra STEAM (science, technology, engineering, art and math – zinātne, tehnoloģijas, inženierija, mākslas un matemātika). Tā atspoguļo ļoti svarīgo sinerģiju starp dabaszinātnēm un radošo domāšanu.
Divi lieli starptautiski pētījumi uzrādījuši skolēnu lasītprasmes bīstamu pasliktināšanos, eksperti cer uz programmu Restarts lasīšanai, šāgada pirmajā numurā rakstā Lasa, bet nesaprot stāsta žurnāliste Gunita Nagle.
Kopš divi lieli starptautiski pētījumi uzrādījuši skolēnu lasītprasmes bīstamu pasliktināšanos, eksperti cer uz programmu Restarts lasīšanai
Saeima sestdien pēc nepilnu trīs dienu darba galīgajā lasījumā pieņēma valsts budžetu 2024. gadam. Kā prioritārie attīstības virzieni noteikti drošība, veselība un izglītība. Nākamgad plānoti 14,486 miljardu eiro ieņēmumi, bet izdevumi — 16,2 miljardi eiro. Budžeta deficīts plānots 2,8% no IKP. Saeima nolēma, ka finansējums aizsardzībai no 2027. gada būs ne mazāks par 3% no IKP, no 1. marta paaugstinās akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. PVN augļiem un dārzeņiem nākamgad būs 12%.
Latvijā ir par 30% vairāk skolotāju uz skolēnu nekā vidēji ES
Piedāvāju veikt nelielu domas eksperimentu. Iztēlojamies, ka mēs vēl neesam piedzimuši. Vēl neesam nonākuši uz planētas Zeme. Vēl tikai plānojam nonākt Pasaulē. Taču, protams, vēlamies nonākt uz Zemes tādos apstākļos un tādā vidē, kur mums būtu iespējams īstenot visu savu potenciālu. Loģiski, vai ne? Līdz ar to – ko mēs darām? Kas ir tās lietas, dati, faktori, apstākļi, ko iekļaujam savā priekšizpētē, lai varētu pieņemt lēmumu – kurā ģimenē vēlamies piedzimt?
Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpinājis kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē. Pašreizējie rezultāti ir sekas darbībām vai bezdarbībai pirms piecpadsmit vai divdesmit gadiem, tāpēc arī cerēt uz straujiem rezultātiem gada vai divu laikā būtu naivi.
Starptautiskajā skolēnu prasmju izvērtēšanā Latvijai ir slikti lasītprasmes rezultāti. Projekta 2030 vecākajai ekspertei Sanitai Lazdiņai ir vairākas interesantas idejas, kā to uzlabot
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
