Cilvēki kā pasaulē, tā Latvijā dzīvo arvien ilgāk. Kā vēsta pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, gada laikā vidējais mūža ilgums arī Latvijā pieaudzis par 1,3 gadiem. Šī tendence nav vērojama pirmo gadu un prognozējams tās turpinājums. Tāpat arī dzīves dārdzība turpina pieaugt globāli. Ik dienu dzirdam par inflācijas dinamiku un ikviens to izjūtam arī praktiski. Ja paraugāmies vēl salīdzinoši nesenā pagātnē un salīdzinām 2015.gada februāra patēriņa cenas Latvijā ar šo pašu mēnesi šogad, pēc CSP datiem, tās bija par 43,4% augstākas.
Jau ilgstoši iespējams vērot ļoti satraucošu ainu - vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju ir nepiemēroti pensiju 2. līmeņa plāni. Apkopojot manapensija.lv publiski pieejamos datus, var secināt, ka gandrīz 600 tūkstoši iedzīvotāju ir izvēlējušies pensiju plānus, kas iegulda akcijās ne vairāk par 50% no to aktīviem. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publicēto informāciju, vidējais dalībnieku vecums šajos plānos ir tikai 42 gadi. Tātad līdz pensionēšanās brīdim šiem klientiem vidēji ir 23 gadi, kas ir pietiekami ilgs periods, lai izvēlētos mazāk konservatīvu un potenciāli ienesīgāku ieguldījumu stratēģiju. Piemēram, pensiju plānu, kas var veikt ieguldījumus akcijās līdz 100% no tā aktīviem.
Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības. Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Patlaban ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?
Pasaulē un arī Latvijā sabiedrība strauji noveco gan mūža ilguma pieauguma, gan zemās dzimstības dēļ. Tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par gados vecāku iedzīvotāju veselību, tai skaitā sirds veselību. Latvijā sievietes veselīgi, bez slimības, invaliditātes un aktivitātes ierobežojumiem dzīvo tikai 54,3 gadus, bet vīrieši – 52,6 gadus, liecina Eurostat 2020. gada dati. Savukārt Pasaules Banka aprēķinājusi, ka 30% gadījumu 60 gadus un vecāku iedzīvotāju vidū nespēju (veselības stāvokļa izraisītus aktivitātes ierobežojumus) rada tieši sirds un asinsvadu slimības. Kā mazināt šo slimību radīto slogu un panākt, lai novecošana iet roku rokā ar labāku sirds veselību?
Darba devēju sūdzības par grūtībām atrast piemērotus darbiniekus dzirdam gandrīz nepārtraukti. Un tas arī ir saprotams, jo labi darbinieki apkārt nemētājas nevienā nozarē. Svaigu dzirksti jautājumam piešķīla Francijā notikušie protesti pret pensijas vecuma paaugstināšanu un mūsu premjerministra sekojošie izteikumi, ka arī Latvijai, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli, nāksies pievērsties pensijas vecuma pārskatīšanai.
Daudziem pensijas vecums asociējas ar materiālu nedrošību, veselības pasliktināšanos un dažādu aktivitāšu samazināšanos. Tomēr vērojams, ka cilvēku attieksme un dzīvesveids ātri mainās. Pensionēšanās vecumu cilvēki arvien vairāk uztver kā sava veida personības renesansi, kad brīvo laiku var aizpildīt ar jauniem vaļaspriekiem, darbu vai pat jauniem sasniegumiem.
Latvijā katrs mācību gads sākas ar simtiem vakanču skolās, taču vaina nav meklējama skolotāju atalgojumā. Pirms trim gadiem veiktā pētījumā secināts, ka 38% pedagogu vēlētos pamest profesiju tuvākajā piecgadē. Turklāt pēc piecu gadu darba stāža šajā profesijā strādāt neturpina vismaz puse jauno skolotāju. Kāpēc tā?
Papildus trīs pensiju līmeņiem ir vēl daudz iespēju, kā uzkrāt, lai nākotnē sev nodrošinātu pārtikušas vecumdienas. Tomēr papildu ieguldīšanas veidi nevar aizstāt pamata pensiju līmeņus, bet var noderēt kā labs papildinājums – pašam savs 4. pensiju līmenis.
Pēdējo gadu laikā Latvijā ir atgriezusies izaugsme – to sajūtam gan algu kāpumā (vidējā alga pēdējo piecu gadu laikā pieaugusi par trešdaļu), gan novērojam dažādās biznesa nozarēs un redzam iedzīvotāju pirktspējā un cenu kāpumā. Arī uzkrājumos – 2017. gada beigās Latvijas iedzīvotāji depozītos un banku kontos bija uzkrājuši 6,3 miljardus eiro, kas par diviem miljardiem eiro pārsniedz uzkrājumus 2010. gada beigās.
Mēs dzīvojam laikā, kad sabiedrība noveco. Arī Latvijā, tāpat kā citās pasaules labklājības valstīs, pieaug vidējais mūža ilgums un līdz ar to palielinās pensionēšanās vecums. Šodienas strādājošie pēc 63 gadu vecuma sliekšņa pārkāpšanas vairs nevar rēķināties ar mierīgu atpūtu, rušinoties dārzā un rūpējoties par mazbērniem. Diemžēl vai par laimi, jāstrādā būs ilgāk.
Pensionēšanās vecums līdz 68 gadiem tiks paaugstināt divu gadu laikā
Vīrieši biežāk nekā sievietes būtu gatavi veidot uzkrājumus, lai pensionētos par pieciem gadiem agrāk
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
