Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kaismīgas diskusijas, kur ņemt līdzekļus valsts drošības stiprināšanai un ekonomikas attīstībai un kā labāk īstenot vērienīgus pirkšanas un pārdošanas darījumus. Labā ziņa – nauda Latvijā ir!
Pensiju iemaksu pārdale nepatīk ne krājējiem, ne ieguldījumu pārvaldniekiem
Cilvēki kā pasaulē, tā Latvijā dzīvo arvien ilgāk. Kā vēsta pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, gada laikā vidējais mūža ilgums arī Latvijā pieaudzis par 1,3 gadiem. Šī tendence nav vērojama pirmo gadu un prognozējams tās turpinājums. Tāpat arī dzīves dārdzība turpina pieaugt globāli. Ik dienu dzirdam par inflācijas dinamiku un ikviens to izjūtam arī praktiski. Ja paraugāmies vēl salīdzinoši nesenā pagātnē un salīdzinām 2015.gada februāra patēriņa cenas Latvijā ar šo pašu mēnesi šogad, pēc CSP datiem, tās bija par 43,4% augstākas.
Svarīgākais nav pensija, bet ceļš līdz tai. Kā izvēlēties labāko pārvaldītāju un ienesīgāko plānu, lai vecumdienās nebūtu jāgrauž sausiņi?
Ilgtermiņa labklājības veidošanā ieguldījumi ir neatņemama sastāvdaļa. To pēdējos gados apzinās arī arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, kuri sākuši ieguldīt brīvos līdzekļus finanšu tirgos. Tāpēc likumsakarīgi, ka brīdī, kad finanšu tirgi piedzīvo būtiskas svārstības vai kritumu, daudzus pārņem bažas un satraukums. Tas ir saprotams, jo vairumam cilvēku ikdienas steigā nav laika un vēlmes aktīvi sekot līdz izmaiņu pamatojumam. Arī profesionāļi pēdējā laika notikumus uztvēruši gana nemierīgi, taču, izprotot procesu kopsakarības, ir skaidrs, ka esam periodā, kad ilgtermiņā ir labas iespējas veikt izdevīgus ieguldījumus.
Patlaban finanšu tirgū vērojams kritums, kas būtiski ietekmē ne vien dažādus uzkrājumu veidus visā pasaulē, bet arī pensiju 2. līmeņa un 3. līmeņa plānu rezultātus tepat Latvijā.
Gads iesākās ar nenoteiktību finanšu tirgos, it īpaši tehnoloģiju sektorā. Taču 24. februārī, sākoties karam Ukrainā, tirgi saņēma jaunu triecienu, kam nekavējoties sekoja vēl nebijušas sankcijas pret Krieviju. Straujie notikumu pavērsieni un nestabilitāte finanšu tirgos ir nostādījuši daudzus pensiju ieguldītājus dilemmas priekšā: turpināt veidot uzkrājumu vai izvēlēties kādu citu iespēju?
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir formulējusi 10 soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai. Programmas izvirzītais mērķis – radīt Latvijā attīstītu kapitāla tirgu –, ir pilnībā pareizs un nepieciešams. Bez plašāk atpazīstamā akciju tirgus tas iekļauj sevī arī tikpat svarīgu un, manuprāt, arī vieglāk attīstāmu kapitāla tirgus segmentu, proti, obligāciju emisijas un to iekļaušanu biržas sarakstos.
Papildus trīs pensiju līmeņiem ir vēl daudz iespēju, kā uzkrāt, lai nākotnē sev nodrošinātu pārtikušas vecumdienas. Tomēr papildu ieguldīšanas veidi nevar aizstāt pamata pensiju līmeņus, bet var noderēt kā labs papildinājums – pašam savs 4. pensiju līmenis.
Bezrūpīgā attieksme pret uzkrājumiem 2. pensiju līmenī, kurus lielākoties cilvēki neasociē ar savu tiešo uzkrājumu, parasti mainās krīzes un ekonomisko satricinājumu brīžos, un Covid-19 nav izņēmums. Pandēmijas izraisītais tirgus kritums šā gada pavasarī bija lielākais kopš 2008. gada, taču tai pašā laikā atgūšanās periods viens no īsākajiem. Tas ir veicinājis interesi – kāpēc kādam ieguldījumu plānam klājas ievērojami labāk, kur un kā nauda tiek ieguldīta, kāds no tā ieguvums pašam un ekonomikai?
Latvijas valsts fondēto pensiju plānu līdzīgi kā citu pasaules pensiju fondu, misija un galvenais uzdevums ir pelnīt finanšu tirgos un pavairot ieguldītāju pensiju kapitālu. No tā lieluma būs atkarīgs ieguldītāju pensijas apmērs nākotnē. Ja šīs misijas ietvaros pensiju plānos uzkrātos līdzekļus iespējams izmantot vietējo uzņēmumu vai valdības finansēšanai, rodas papildu ieguvums – tiek sildīta valsts ekonomika.
Pieaugot to cilvēku skaitam, kuri ir iesaistījušies pensiju uzkrājuma veidošanā (piemēram, pensiju otrajā līmenī patlaban kapitālu vecumdienām uzkrāj jau gandrīz 1,3 miljoni cilvēku), paplašinās arī jautājumu loks par un ap pensiju uzkrāšanas veidiem un iespējām. “Cik es saņemšu vecumdienās?” “Cik samaksāšu komisijas maksā?” “Kā izraudzīties labāko pensijas pārvaldnieku?” Šādus un vēl daudz citu jautājumu Swedbank kā lielākais pensiju pārvaldnieks Latvijā ik dienu pārrunā ar desmitiem cilvēku. Ņemot vērā, ka saruna ar ieguldītājiem ir būtiska daļa no pensiju kapitāla pārvaldīšanas, šajā rakstā skaidrošu dažus no visvairāk uzdotajiem jautājumiem.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
