Eiropa diskutē par Sīrijas bēgļu likteni pēc tam, kad nemiernieki sagrāva Asada režīmu, ātri pārņemot varu.
Viena no sabiedrības un valsts brieduma mērauklām ir tās spēja sniegt nodrošinājumu visievainojamākajiem. 2021. gada vasarā pie Eiropas Savienības-Baltkrievijas robežas strauji pieauga robežšķērsotāju skaits, kuru starpā bija arī nepilngadīgi bērni un jaunieši, kas bēgļu gaitās devušies bez pieaugušo pavadības. Pēdējo trīs gadu laikā šī situācija nav būtiski mainījusies, un tas ir izgaismojis fundamentālas problēmas nepilngadīgu personu uzņemšanā. Nepavadīto bērnu bailes no deportācijas, ilgstošo neziņu par to, kas viņus sagaida, un neskaidro pieeju sociālajam atbalstam pastiprina maldīgi un slēpti ekspluatatīvi solījumi no pārvadātājiem – organizētās noziedzības dalībniekiem, kuru redzeslokā visbiežāk nonāk šie jaunie cilvēki.
Neidentificētu cilvēku kapu kopas Krāslavas novada Zaščirinas pareizticīgo kapsētā. Viņi miruši pēc Latvijas—Baltkrievijas robežas šķērsošanas. Foto — Anna Griķe Foto - Kopš Baltkrievija
Karš Ukrainā. 113. nedēļas galvenie notikumi
Ievu Raubiško no Gribu palīdzēt bēgļiem tiesā kā nelikumīgas robežšķērsošanas organizētāju. Vai valsts tā iebiedē cilvēktiesību aktīvistus?
Kopš dzelzs priekškara krišanas Baltijas valstu austrumu robežu dažādos posmos izmantojošas dažādas robežšķērsotāju grupas. Skaudru vizuālo priekšstatu par to var gūt filmā Bēgt (Flee, 2021), kas atspoguļo kādas afgāņu ģimenes ceļu no Kabulas uz Kopenhāgenu caur Maskavu un Igaunijas pierobežu 20. gs. 90.-ajos gados. Ceļā cilvēku dzīves tiek pakļautas nemitīgam riskam, psihoemocionālam pazemojumam un nesamērīgām izvēlēm, arī pametot trauslākos nāves ēnā. Tuvāk mūsdienām, 2021. gada vasarā uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas parādījās jaunas migrantu grupas, bet rudenī cilvēku tūkstoši bija sapulcējušies pie Polijas robežas. Ekspertu diskusijās medijos jau tad izskanēja viedoklis, ka šis sākumā šķietošais hibrīdkarš faktiski ir migrantu pārvēršana ierocī (weaponizing migrants). [1] Un arī 2023. gada jūnijā Latvijā vēl joprojām runā par hibrīdkaru. Par karu, kurā ir ikdienas sadursmes, ieroči un arī bojā gājušie.
2015. gads Eiropas vēsturē ir migrācijas krīzes gads. Vairāk nekā miljons patvēruma meklētāju ieradās ES. 2015. gada oktobrī katru dienu caur Turciju ieplūda 10 000 cilvēku. Nebija adekvātas reģistrācijas un uzskaites sistēmas, bija katastrofāli uzņemšanas apstākļi un lielas migrācijas plūsmas ES teritorijā. Gada gaitā ES ietvaros starptautiskajai aizsardzībai pieteicās vairāk nekā miljons cilvēku, daudzi tikai dažu mēnešu laikā. Sešus gadus vēlāk, neregulārā migrācija joprojām ir viens no Eiropas Savienības (ES) galvenajiem izaicinājumiem, bet nu jau jaunā veidolā - kā trešās valsts īstenots hibrīduzbrukums, daļa no Baltkrievijas īstenotā hibrīdkara pret Eiropu. Arī klasiskā izpratne par migrācijas veidiem un, attiecīgi, migrantiem “piešķirtajiem” apzīmējumiem, kļūst arvien neatbilstošāka šodienas migrācijas iemeslu spektram, kur ekonomiskie migranti sajaucas ar klimata bēgļiem, kara bēgļi ar sezonālajiem migrantiem un tā joprojām.
Pagājušajā nedēļā Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pieaudzis par 72,6%, savukārt stacionēto pacientu skaits pieaudzis par 58%, pirmdien informēja SPKC. Strauji pieaugošā Covid-19 pacientu skaita dēļ Daugavpils reģionālā slimnīca un Rīgas Austrumu slimnīca izsludinājušas ārkārtas stāvokli. Latvijas Infektoloģijas centrā atvērtas vēl divas Covid-19 nodaļas, kurās uzņems pacientus, kam nepieciešams papildu skābeklis.
Pie Latvijas robežas gaidošie Irākas pilsoņi nedēļas sākumā devās atpakaļ uz Baltkrieviju, taču Gribu palīdzēt bēgļiem vadītājam Egilam Grasmanim par notikušo ir skarbi secinājumi. «Censties parādīt, kurš pret viņiem ir nežēlīgāks — mēs vai Lukašenko —, nav pareizi»
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (A/P) uzsver, ka nelegālo migrantu krīze jārisina tā, lai ir gan robežas aizsargātas, gan cilvēktiesības ievērotas
Starp robežšķērsotājiem var būt arī cilvēki, kuriem ir tiesības uz bēgļa vai patvēruma meklētāja statusu. Kā Latvijai būtu jārīkojas, lai netiktu pārkāptas viņu tiesības? «Ārkārtas stāv
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
