Aizsāktā diskusija par cenu samazināšanu pārtikai ir vērtējama pozitīvi, tomēr maz ticams, ka izvēlētie virzieni un instrumenti sniegs cerēto rezultātu. Ja mērķis ir padarīt pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem, jāizvēlas daudz racionālāki un efektīvāki instrumenti.
Taustīšanās
Tendences
Noteikt uzcenojuma griestus pamata precēm lielveikalos — tā ir viena no idejām, kā Ekonomikas ministrija cer samazināt pārtikas cenas
Augusta vidū valdībā plānots apstiprināt kārtību, kādā tirgotājiem no 1. septembra uz produkta cenu zīmes jānorāda ražotājvalsts. Kā veikalu pārstāvji plāno praktiski izpildīt labo ieceri?
Mūsdienās arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību tam, ko ēd, – gan pārtikas izejvielu izcelsmei, gan maltītes sastāvdaļu kvalitātei un uzturvielu vērtībai. Savukārt pārtikas ražotāji un tirgotāji sacenšas par klientu uzmanību un tiecas izcelt savus produktus uz pārējo fona kā veselīgākus un vērtīgākus, marķējot tos ar dažādiem kvalitātes apliecinājumiem. Labie nodomi noved pie problēmas: informācijas un marķējumu ir tik daudz, ka pircējs šajā mežā drīzāk apmaldīsies, nekā atradīs kaut ko noderīgu. Tāpēc gudra atbilde uz šo izaicinājumu ir Latvijā jaunā, bet daudzās Eiropas valstīs labi pazīstamā Nutri-Score sistēma, kas intuitīvā veidā pēc luksofora principa palīdz patērētājiem orientēties uzturvērtību labirintā un izvēlēties vērtīgāko produktu.
Latvijā pret pārtiku izturamies atbildīgāk nekā citur Eiropā, tomēr vēl ir, kur tiekties, lai sagādātais nenonāktu atkritumos
Stikls, plastmasa un alumīnijs šodien dominē kā iecienītākie un ikdienā labi zināmie pārtikas un nepārtikas produktu iepakojumu materiāli. Katram materiālam ir savas priekšrocības un augsti izmantošanas rādītāji, tāpēc tik ātri neatvadīsimies no to izmantošanas produktu iepakošanai un tie turpinās nonākt veikalu plauktos un mūsu iepirkumu grozos. Tiek lēsts, ka patērētāju ērtības un produktu ražošanas specifikas labad tos izmantos tikpat plaši vismaz līdz 2030. gadam, bet pašlaik aktīvi tiek meklēti risinājumi, kā efektivizēt izlietoto iepakojumu savākšanas, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas procesu, kam Eiropā un citviet pasaulē tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība.
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 5
Kaut gan arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt vides jautājumus un parādās vairāk videi draudzīgu produktu alternatīvu veikalos, Latvijas sabiedrībai vēl ir tāls ceļš ejams līdz reālai rīcībai un klimata pārmaiņu nozīmīguma apzināšanai. Arī Eiropas Investīciju bankas ikgadējais pētījums norāda skaudru realitāti – Latvijas iedzīvotājiem klimata pārmaiņas nav primārā problēma, kā rezultātā arī trūkst klimatrīcības.
Joki par lēnajiem igauņu puišiem vairs nav vietā. Pirms gada divi kaimiņzemes restorāni pirmie Baltijā saņēma Michelin zvaigznes. Kas viesus sagaida vienā no tiem — Noa Chef’s Hall Tallinā?
Kā karš Ukrainā un sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmē Latvijas lauksaimniekus? Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvei Ingūnai Gulbei ir pārdomātas atbildes
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
