Pēdējo divu gadu laikā Konkurences padome (KP) ir saņēmusi mazāk nekā desmit iesniegumus no pārtikas vai lauksaimniecības preču piegādātājiem, kuros tiek lūgts iestādes skaidrojums par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) piemērošanu. Tāpat arī nav saņemts neviens ziņojums no piegādātājiem vai nozares asociācijām, kas liecinātu par pircēju negodīgu tirdzniecības praksi. Tirgotāji publiskā telpā kā argumentu norāda, ka pircēju un piegādātāju savstarpējo attiecību regulēšana nav aktuāls jautājums. Vai no tā ir secināms, ka negodīga tirdzniecības prakse nepastāv?
Pasaule ir pamatīgu pārmaiņu posmā, digitalizācija vairs nav “jauki, ja būtu”, tā ir kļuvusi par realitāti, skarot visas nozares, īpaši izteikti – tirdzniecību. Pircējs vairs nav tas pats “labi zināmais un jau daudz analizētais”, tas ir kļuvis moderns – zina, kādas ir cenas un kā atrast labāko. Viņam vairs nav jāiet uz vairākiem veikaliem, lai salīdzinātu, pietiek ar dažiem klikšķiem telefonā vai datorā. Labs merčendaizings vairs nav primārais klienta ietekmēšanas faktors.
Uzņēmējs Jānis Bergs raksta par savu pieredzi, turpinot iekarot ASV lielo tirgu
Dramaturģe un Sieviešu stendapa dalībniece Aiva Birbele uzskata — nav tādas tēmas, par kurām komiķi nedrīkstētu pasmieties
Septembrī Valsts kanceleja uzsāka Laba servisa kustības kampaņu. Tās laikā iedzīvotāji tika rosināti pievērst uzmanību klientu servisam valsts pārvaldē un balsot par labākajiem klientu apkalpošanas speciālistiem. Labs serviss, kā zināms, ir būtisks ne tikai valsts pārvaldē, bet arī privātajā sektorā. Lai nodrošinātu labu servisu ikvienā jomā, būtiskākais ir attieksme. Laiki, kad “klientam vienmēr bija taisnība” ir pagājuši.
Pagājušās nedēļas žurnālā izlasīju Anhelitas Kamenskas viedokli par latviešu valodas mācīšanu mazākumtautību skolās un pilnībā tam piekrītu. Nav nepieciešams citu tautību bērniem visus priekšmetus mācīt latviešu valodā, jo viņi jau tāpat ir labi apguvuši latviešu valodu un darba tirgū ir daudz konkurētspējīgāki par latviešu jauniešiem. Pašlaik ir pavisam cita problēma, proti, latviešu jauniešu nespēja iekļauties darba tirgū krievu valodas nezināšanas dēļ. Tikai par šo problēmu neviens skaļi nerunā un neraksta. Kāpēc latviešu jaunieši brauc strādāt uz Angliju un Īriju? Daļa tādēļ, ka nevar šeit atrast labi algotu darbu, bet daļa arī tādēļ, ka krievu valodas nezināšanas dēļ nevar atrast darbu vispār. Tā ir reāla problēma. Mana 19 gadus vecā meita pēc vidusskolas beigšanas nezināja, ko grib s
Par Nilu Ušakovu dvīnes balsoja pašvaldību vēlēšanās, un vienubrīd Kristīne gribēja dēlam dot vārdu Nils, tomēr nosauca par Ņikitu
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
