Ideālists
Režisors Andrejs Zvjagincevs (53) ir viens no šābrīža nozīmīgākajiem autoriem ne tikai dzimtās Krievijas, bet arī pasaules kino kontekstā. Starptautiskajā kinovidē pavadījis gandrīz 15 gadus, tomēr šis laiks no viņa komunikācijas manieres nav aizmēzis mazliet dumpīgu, godīgu atklātību, ko viņš, caurskatot intervijas tekstu, pieslīpē, ietērpdams precīzākos vārdos, taču nenotušē. Saprotami, ļoti jutīgs uz apkārtējo attieksmi pret saviem darbiem un skrupulozs attiecībā pret savas domas precīzu komunikāciju. Kad sākam sarunu pēc festivāla Baltijas pērle preses konferences, Zvjagincevs labu laiku ir pikts par kādu tajā izskanējušu jautājumu vai drīzāk nepamatotu pārmetumu par viņa režijas stila skarbumu. Par politiku runā nelabprāt, jokojot, ka no viņa sanāktu draņķīgs politiķis. Sadugst, kad jārunā par šābrīža situāciju Krievijā, tā, izskatās, viņu reāli nogurdina. Krievijā 2014. gadā pēc Leviatāna iznākšanas viņš noteiktai sabiedrības daļai bija antivaronis, jo filmā atainoja cilvēka cīņu pret varas visatļautību. Savukārt Rietumos viņu uztvēra kā sava veida opozicionāru un brīvības cīnītāju. Taču šie abi, protams, ir mākslīgi radīti un krietni hiperbolizēti pieņēmumi par Zvjaginceva personību. Cilvēks, ar kuru pie tējas tases tiekos viesnīcā Neiburgs, zem skaļiem lozungiem neparakstās un savu viedokli rūpīgi izsver. Un krietni vairāk par politiku un ar to saistītajiem apkārtfaktiem viņam rūp tas, lai viņa uzņemtās filmas spētu mudināt cilvēkus uz dzīvi palūkoties citādi. Viņa jaunākais darbs Nemīlestība ir skarbs vēstījums par cilvēku vienaldzību un pašpietiekamību ar traģiskām sekām — bērna pazušanu. Tajā vienu no lomām pārliecinoši nospēlē arī Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs, kuru Zvjagincevs (ieraugot viņa sniegumu filmā Kolka Cool), jau bija apsvēris vienai no lomām Leviatānā. Taču Nemīlestība, pēc režisora domām, esot bijis aktierim piemērotāks darbs.
Krievija Oskara nominācijai labākās ārzemju filmas kateogrijā tikko izvirzīja Nemīlestību. Jūs preses konferencē Rīg
