Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Latvijas ekonomikas mugurkauls, taču 2025. gadā to konkurētspēju būtiski ietekmē spēja ieviest tehnoloģijas, īpaši tās, kas balstītas uz mākslīgo intelektu (MI). Pēdējo divu gadu laikā MI rīku attīstība bijusi ļoti strauja, un šīs tehnoloģijas vairs nav tikai lielo uzņēmumu privilēģija – tās kļuvušas pieejamas arī MVU, paverot jaunas iespējas drošības risinājumos, pakalpojumu personalizācijā un datu analītikā.
Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.
Lai gan valsts aizsargā uzņēmumus, kas ir parādā kreditoriem, centieni aizsargāt parādniekus vēršas pret visiem tirgus dalībniekiem. Kā pārlieku lielā vēlme atbalstīt parādos nonākušos uzņēmumus veicina situācijas ļaunprātīgu izmantošanu? Kāpēc mazākajiem uzņēmumiem tas apgrūtina aizdevuma saņemšanu, un kādi risinājumi palīdzētu rast veselīgu līdzsvaru tirgū?
Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā. Aptuveni pusei iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tendence, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir negatīva.
Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk nekā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem, diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.
Pārstāvot Baltijas un Ziemeļvalstu biržas, man bija iespēja vairākus mēnešus strādāt Eiropas Kapitāla tirgus savienības augstākā līmeņa forumā kopā ar 28 pieredzējušiem starptautiskiem finanšu jomas ekspertiem. Foruma mērķis bija izstrādāt praktiskus priekšlikumus Eiropas Komisijai, lai uzlabotu Eiropas Savienības (ES) ekonomisko konkurētspēju un paplašinātu finansējuma iespējas perspektīviem Eiropas uzņēmumiem.
Atklāta vēstule Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, finanšu ministram Jānim Reiram N
Grūtākie lēmumi ir tie, kas jāpieņem neskaidrības, nenoteiktības apstākļos. Uz kuru no attīstības tirgiem mēģināt izvērst biznesu? Kādas politikas izmaiņas ātrāk samazinās aplokšņu algas Latvijā, neapgrūtinot godīgos uzņēmējus? Vai vērts ieguldīt naudu jaunā digitālā mārketinga kanālā, vai tomēr rīkot ikgadējo klientu pasākumu?
Mūsdienās Eiropas ekonomiskajā sistēmā darbojas vairāk nekā 23 miljoni mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuros tiek saražotas preces un pakalpojumi par summu, kas pārsniedz četrus miljardus eiro. Šajos uzņēmumos tiek nodarbināti vairāk nekā 90 miljoni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju no dažādām Eiropas valstīm. Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu grupā tiek iekļauti arī mikro uzņēmumi, kas patiesībā veido lielāko daļu no šīs grupas (vairāk nekā 90% no visiem MVU). Latvijā mikro uzņēmumi strauji attīstījušies pēdējos 5 - 7 gados, kas ļāvis Latvijai pārsniegt ES vidējo rādītāju pēc uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem, bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā joprojām vērojama salīdzinoši liela atpalicība no Eiropas attīstītākajām valstīm. Latvijas MVU konkurētspēja globālajā tirgus sistēmā nav pietiekama, tomēr to iespējams paaugstināt, izmantojot kvalitātes vadības un ražošanas atbilstības sistēmas priekšrocības.
Pērnā gada beigās Latvijā bija reģistrēti 203 853 uzņēmumi.[1] Ja paraugāmies uz tirgus sektora ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījumu pēc nodarbināto skaita, redzams, ka vairākus gadus pēc kārtas dominē mikrouzņēmumi (aptuveni 78%), tiem seko mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) (aptuveni 21%), bet lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 250 sastāda tikai nepilnu 1%. Vēsturiski mikrouzņēmuma modelis tika plānots kā pagaidu risinājums krīzes pārvarēšanai, taču patlaban tas stabili iekarojis lielāko tirgus pīrāga daļu. Šāda forma ir labs sākums, taču tie nekādā gadījumā nav griesti, jo pastāv virkne instrumentu, kā mikro vai mazajam izaugt un paplašināties.
Lai gan varētu šķist, ka izaugsme ir viens no uzņēmuma dabiskajiem dzīves cikliem, nereti uzņēmumiem praksē to grūti gan prognozēt, gan sasniegt, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Katram uzņēmumam ir savs dzīvesstāsts, tirgus specifika, attīstības temps un iespējas, kuru dēļ attīstības posms var šķist nepārvarams vai krietni ieilgt. Lai iecerētos attīstības plānus būtu vieglāk īstenot, Finanšu nozares asociācijas eksperti iesaka četras stratēģijas, kuras, iedzīvinot uzņēmuma darbībā, uzņēmuma izaugsme varētu būt vieglāk sasniedzama.
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir nozīmīga loma valsts ekonomiskajā attīstībā. Tie veido būtisku tautsaimniecības daļu, sniedz lielu ieguldījumu iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
