Latvijas spēku un veiktspēju lielā mērā nosaka mūsu uzņēmumu spēks. Tāpēc katrs no jauna dibināts uzņēmums ir cerīga ziņa Latvijas ekonomikai, katrs, kas spējis iekarot savu nišu un sācis eksportēt – tā ir lieliska ziņa mūsu valstij, bet uzņēmums, kas konkurē globālā līmenī, ir uzvarai pielīdzināms, vērā ņemams sasniegums. Visus ieguvumus no stipriem uzņēmumiem pat grūti uzskaitīt – no labi apmaksātām darba vietām un nodokļu nomaksas līdz valsts reputācijai un uzticamībai investoru acīs. Jauns kredītlīgums, ko parakstām ar perspektīvu uzņēmumu, ir vislabākā ziņa arī bankām, jo kreditēšana ir mūsu biznesa pamats. Tomēr Latvijas uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti nebūt nav augšupejoša – drīzāk to var raksturot kā nemainīgi piesardzīgu.
Cīņā ar klimata pārmaiņām zaļais kurss, dažādi starptautiski regulējumi, Eiropas Savienības (ES) taksonomija, pāreja uz oglekļa neitrālu darbību nav vairs reti un nedzirdēti vārdu savienojumi, ko izmanto šaurā lokā, bet gan daudzu organizāciju un uzņēmēju ikdiena. Kā ilgtspējas jautājumi un klimata pārmaiņas ietekmējušas uzņēmumus un kā ar šiem izaicinājumiem cīnīties turpmāk?
Atskatoties uz pēdējiem gadiem, mums visiem ir nācies nepārtraukti pielāgoties jauniem apstākļiem un neparedzētām pārmaiņām, tāpēc vairumam prioritāte ir bijusi stabilitātes saglabāšana. Banku darbība ir cieši saistīta ar ekonomikas norisēm valstī, tāpēc arī mums šis ir izaicinošs laiks, 2023. gads ir nesis vairākus zīmīgus notikumus.
Vēsturiski bankas savā darbībā īstenojušas salīdzinoši konservatīvu politiku, kas balstīta skrupulozā peļņas un risku analīzē, un rūpēs par klientu uzticību. Tomēr straujā tehnoloģiskā attīstība jau tagad būtiski ietekmē finanšu sektoru, un dinamiskās norises pieprasa mainīties arī banku sektoram – tam jākļūst daudz vitālākam, lai spētu nodrošināt mainīgās klientu vajadzības un pielāgoties viņu paradumiem. Vienlaikus ir jāsaglabā augsti drošības standarti un klientu uzticēšanās, kas banku sektoram ir liels izaicinājums, taču klientu sadarbība ar banku, visticamāk, kļūs arvien vienkāršāka un neuzkrītošāka.
Pagājušā un arī šā gada ekonomisko attīstību un banku darbību galvenokārt ietekmē Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā un tās sekas. Pērn karš atstāja būtisku iespaidu uz uzņēmēju attīstības plāniem, piegāžu ķēdēm, resursu pieejamību un sadārdzināšanos, kā arī izraisīja strauju inflācijas un pēcāk arī procentu likmju kāpumu. Šis gads būs sarežģīts, jo kara sekas turpinās ietekmēt ekonomiku, tomēr liela nozīme būs tam, cik ātri spēsim pielāgoties, kļūsim neatkarīgi no Krievijas enerģijas resursiem un cik sekmīgi īstenosim dažādus energoefektivitātes pasākumus. Šogad banku sektoram un tā klientiem joprojām būs jārēķinās ar ekonomikas nestabilitāti, augstu inflāciju, procentu likmju kāpumu, kā arī domāšanas maiņu ilgtspējīgai nākotnei.
Ekonomisku un ģeopolitisku satricinājumi dēļ finanšu tirgi šobrīd nepiedzīvo ziedu laikus, un starptautiskie eksperti prognozē, ka arī šā gada otrā puse būs gana svārstīga. Situāciju nelabvēlīgi ietekmējusi gan karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas, gan augošā inflācija un sagaidāmā centrālo banku reakcija. Ļoti iespējams, ka investētā nauda šobrīd samazinās vērtībā. Kā šādā situācijā rīkoties investoriem?
Rūpes par dabu ir mudinājušas cilvēkus meklēt videi draudzīgākas alternatīvas dažādās dzīves jomās, veicinot pieaugošu interesi arī par videi draudzīgiem ieguldījumiem. Kas ir zaļās investīcijas un kādas iespējas tās sniedz?
Nākamajai nodokļu reformai noteikti jābūt orientētai nevis uz nodokļu samazināšanu, bet uz valsts ieņēmumu palielināšanu, intervijā žurnālam Ir saka bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš saredz, ka "politiskā elite tuvojas jaunam apziņas stāvoklim — saprot, ka valsts nav kāds ienaidnieks vai šķērslis, kas visu laiku ir jāapkaro. Valsts ir institūcija, kas rada kopējo labumu, ko mēs nevaram radīt individuāli".
Jau tagad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot bezskaidru naudu, bet arī neizmantojot bankas kartes. Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda, iespējams, drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?
Baltijas valstīs lielākā advokātu biroja Ellex veiktais pētījums par uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu dinamiku Baltijā 2018. gadā rāda – Latvijā īstenoto M&A darījumu skaits pērn sarucis, un ir 23% no kopējā pērn Baltijā īstenoto darījumu skaita (salīdzinot ar 31% 2017.gadā). Savukārt Baltijas valstīs kopumā 2018.gads bijis rekordveiksmīgs - pērn noslēgti 74 darījumi, kas ir par 43% vairāk nekā 2017.gadā un darījumu kopējā vērtība, salīdzinot ar gadu iepriekš augusi par 320%, sasniedzot vairāk nekā 2,7* miljardus eiro.
KNAB pagājušajā nedēļā veica kratīšanu Rīgas mēra Nila Ušakova (S) darbavietā Rīgas domē un dzīvesvietā Mežaparkā. Ušakovs teica, ka viņa sirdsapziņa ir tīra un neredz pamatu atkāpties no mēra amata. KNAB kratīšanas pie Ušakova saistītas ar korupcijas lietu par Rīgas Satiksmes iepirkumiem. VARAM pārb
Lauvastiesa Rīgai
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
