Šā gada jūlijā Latvijā tiek plānots ieviest arī «piesārņotājs maksā» principu tekstila preču ražotājiem un pārdevējiem
Kastu kastes, drēbju maisi, barošanas krēsliņi un šūpulīši, kas aizņem pārāk daudz vietas, — visiem vecākiem pazīstama aina. Gribam bērnam dot visu nepieciešamo, bet kā neapaugt ar mantām?
Lietotu apģērbu veikali sen vairs nav tikai humpalas ar specifisku smaržu, tās var būt arī elegantas un stilīgas iepirkšanās vietas
Igauņu dizainere Rēta Ausa uzskata, ka atbildība par modes industrijas radīto piesārņojumu jāuzņemas ražotājiem. Viņa izveidojusi biznesa modeli, kurā tekstila atkritumi kļūst par vērtīgu izejmateriālu
Vecums nav tikai skaitlis pasē vai fiziskā ķermeņa pārvērtības. Tas drīzāk ir filozofisks lielums, kas spoguļojas attieksmē pret dzīvi un apkārt notiekošo. Mēģinājumi apsteigt laiku (vai reizēm tieši pretēji — pakāpties soli atpakaļ) vērojami aizvien biežāk.
Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs saražo 459 kilogramus atkritumu gadā, tātad gandrīz viens miljards kilogramu uz iedzīvotāju kopskaitu. Ko darīt, lai uz atkritumu poligonu nosūtītu pēc iespējas mazāk gružu?
Padomi, kā veidot ilgtspējīgu garderobi
Pirms diviem gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pašvaldību un dažādu nozaru, tai skaitā vieglās rūpniecības, pārstāvji parakstīja memorandu par tekstila aprites veicināšanu, ko noteikusi arī Eiropas Savienība – tekstila šķirošana dalībvalstīs būs obligāta no 2025. gada. Latvijā – jau no 2023. gada. Skaidrs, ka valstij būs jāpieņem konkrēts scenārijs plāna īstenošanai, un pašlaik reālākais varētu būt ražotāju atbildības sistēmas (RAS) ieviešana, kā tas ir iepakojumam un citiem atkritumu veidiem. Taču tekstila ražotāji nebūt nav vienīgie, kas rada tekstila atkritumus, tāpēc būtu negodīgi uzkraut visu atbildību tikai uz ražotāju pleciem. Papildus būtu nepieciešama daudz lielāka iedzīvotāju un tirgotāju iesaiste tekstila šķirošanā, visiem kopā nodrošinot nepieciešamo tekstila atkritumu apjomu, lai varētu domāt par pārstrādes iespējām.
Uzņēmēja Līva Jaunozola tic, ka ilgtspējīgs un citiem noderīgs bizness rodas nevis no izkalkulēta plāna, bet cilvēcīgas, netīšas vajadzības
Dzīvesstila tendences Latvijā un Baltijā
Labdarības veikalu tīklu Otrā elpa izveidotāja Elīna Žagare uzņēmuma vadības grožus šogad nodevusi jaunām īpašniecēm un pati atjauno vēsturisku namu Cēsīs
Kopā ar Vides filmu studijas videosērijas Es daru tā varoņiem meklēsim veidus, kā dzīvot dabai draudzīgāk
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
