Šā gada 14.janvārī Eiropas Savienības (ES) darba devēju konfederāciju informācijas telpu pārpildīja ziņa par ES Tiesas (EST) publicēto ģenerāladvokāta Nikolaja Emiliou (ĢA) atzinumu par minimālās algas direktīvas lietu Nr. C ‑ 19/23 “Dānijas Karaliste pret Eiropas Parlamenta Eiropas Savienības Padomi”. Kāpēc šī ziņa bija un ir nozīmīga?
Latvijā pašlaik ir rekordzems bezdarba līmenis, kas nozīmē, ka tie, kuri vēlas strādāt, darbu ir atraduši. Tas nozīmē arī sīvu konkurenci par kvalificētu darbaspēku, ko darba devēji cenšas piesaistīt, solot virkni dažādu labumu. Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia veiktā aptauja atklāj: 85% Latvijas iedzīvotāju darba sludinājumos paustos solījumus uzskata par pārspīlējumu un norāda, ka reālā situācija liek vilties.
Eiropas Atveseļošanas fonda finanšu līdzekļi ir būtisks stratēģisks resurss dažādu problēmu risināšanai un konkurētspējas uzlabošanai, arī lai īstenotu dažādus izglītības projektus un sekmētu digitālo prasmju pilnveidi. Diemžēl nav noslēpums, ka ar fonda līdzekļu ieguldījumu Latvijā neveicas tik labi, kā cerēts.
Latvijas demogrāfiskā situācija pašlaik ir viena no sarežģītākajām problēmām, ar ko valsts saskaras. Galvenais iemesls ir ne tikai vecāku piesardzība un finansiālais spiediens, bet arī paaudžu maiņa, kas atspoguļo demogrāfisko bedri, neatkarības atjaunošanas sākuma gados. Patlaban vecākās paaudzes, kuras veidoja dzimstības kodolu, aizstāj jauni vecāki, kuru skaits ir par 30 - 40% mazāks. Šīs demogrāfiskās pārmaiņas ir radījušas būtisku dzimstības samazinājumu ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, tomēr uz to jāraugās arī no valsts drošības viedokļa. Ja šodien piedzīvojam dzimstības kritumu, rodas jautājums – kurš aizstāvēs Latviju nākotnē?
Ar neapbruņotu aci redzams, ka transporta dekarbonizācija Latvijā ir dziļā krīzē. Eiropas Savienība (ES) ir apstiprinājusi grozījumus direktīvā par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Līdz 2030. gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta jomā jāpalielina līdz 29%. Latvijā savukārt pēdējo divu gadu laikā atjaunojamo energoresursu patēriņš transportā ir sarucis no aptuveni 7% līdz 2%. Tātad ir dinamika, bet pretējā virzienā.
Kopš šā gada aprīļa norit darbs Finanšu ministrijas (FM) izveidotajās darba grupās, kas strādāja pie Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024. - 2027. gadam (turpmāk - plāns). Ar savu ekspertīzi procesā piedalījās arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedri un eksperti. Iepazīstoties ar plāna versiju, ko FM 28. jūlija vakarā izvietojusi publiskajai apspriešanai Tiesību aktu portālā, ar nožēlu jāsecina, ka izstrādes procesā tas tomēr pārvērties no proaktīvu risinājumu apkopojuma ēnu ekonomikas ierobežošanai par birokrātijas slogu pastiprinošu un represīvu aprakstu cīņai ar sekām.
Jaunais Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs vēlas šai organizācijai nostiprināt lielāku ietekmi uz valdības lēmumiem un stāsta par Latvijas biznesa pagriezienu Ukrainas virzienā
Ja mums kas sāp, meklējam speciālista palīdzību. Ja esam apmaldījušies svešā vietā, ceļa karti taujājam tiem, kuri mums var pateikt labāko maršrutu, bet, ja nezinām, kā izbraukt trasē virāžu, vislabāk palīdzēs tie, kuri trasi braukuši simtiem reižu. Konsultācijas, iesaiste un līdzatbildība ir ne vien demokrātijas nepieciešamība, bet būtiski nosacījumi, lai sasniegtu ilgtermiņā konkurētspējīgus rezultātus. Savukārt valstiski svarīgiem lēmumiem jābūt izsvērtiem, ar sabiedrības interesēm salāgotiem un stratēģiski pārdomātiem. Ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez atbildīgas sabiedrības līdzdalības, savukārt sabiedrības iesaistei nepieciešams sekmīgs dialogs.
Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām
Valsts pārvaldē pietrūkst mērķu un motivācijas efektīvākam darbam ar redzamiem un izmērāmiem rezultātiem, tādēļ nereti problēmu risinājuma vietā tiek meklēts iemesls, kādēļ problēmu risināt nav vērts. Ja vēlamies, lai dzīves līmenis Latvijā uzlabotos un notiktu ekonomikas attīstība, valsts pārvaldei būtu jādomā, kā radīt pēc iespējas labāku vidi biznesam un iedzīvotājiem.
Sekmīgai un sabalansētai Latvijas pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku jānostiprina vienota koordinācijas sistēma un sadarbība visaugstākajā līmenī. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka tikpat būtiski ir nodrošināt Klimata likuma sasaisti ar attīstības plānošanas dokumentiem – Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnēm un Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam (NEKP).
Uzslava LDDK, kas prasa tiesības noteikt pienākumu darbiniekiem vakcinēties
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
