Valdība Saeimā iesniegusi darbaspēka nodokļu izmaiņu paketi, solot lielāku algu uz rokas darba ņēmējiem un vienkāršākus aprēķinus darba devējiem
Dzimušo bērnu skaits šā gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni. Ir pēta, kas būtu jādara, lai uzlabotu Latvijas demogrāfisko situāciju
Amerikas vēlētāju tuvredzība var viņiem smagi atmaksāties
Astoņas finanšu pratības šķautnes, kam pievērst uzmanību, lai dzīvotu labklājīgāk
Dabas degradācija un daudzveidības izzušana ir nopietns drauds cilvēku labklājībai – arī mūsu iespējām dzīvot pašu sugai piemērotā vidē. Tāpēc dabas saglabāšana un atjaunošana nav izvēle, bet gan skaudra nepieciešamība. Šādi brīdinoši apgalvojumi arvien biežāk izskan no zinātnieku puses. Un patiešām - šī nav apokaliptiska trauksmes celšana, bet zinātniski pamatota un kvantitatīvi aprēķināta iespējamā realitāte. Šajā rakstā pievērsīsimies planetāro robežu konceptuālajam ietvaram, kas uzskatāmi skaidro, kā daba nodrošina gandrīz visus resursus un funkcijas, kas ir izšķirīgi svarīgas mūsu ekonomikas pastāvēšanai, sabiedrības veselībai un vispārējai dzīves kvalitātei.
Pirms ķeros klāt saviem priekšlikumiem, zināšanu atsvaidzināšanai der atcerēties, ka pirmo valsts mēroga vecuma pensiju programmu izstrādāja Vācijas kanclers Otto fon Bismarks 1889. gadā. Uz apdrošināšanas iemaksām balstīta pensiju sistēma pastāv jau 135 gadus, bet joprojām to jācenšas pilnveidot. Nesen lsm.lv veiktajā pētījumā parādījās katastrofāli fakti par to, ka 70% Latvijas iedzīvotāju netic pensiju sistēmas spējai nodrošināt cieņpilnu iztiku vecumdienās.
Uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem ir būtiski atbalstīt jaunas iniciatīvas, lai veicinātu inovācijas un tautsaimniecības kopējo izaugsmi ilgtermiņā. Atbalstot inovatīvas mācību programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū nepieciešamas prasmes un zināšanas, uzņēmēji ne tikai iegūst iespēju atrast jaunus talantus, bet arī sniedz savu ieguldījumu kopējā uzņēmējdarbības ekosistēmas un ekonomikas izaugsmē. Nevajadzētu ļaut aizspriedumiem kavēt iesaisti šādos projektos, kas sniedz virkni dažādu ieguvumu gan katram uzņēmumam, gan ekonomikai kopumā.
Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras dažādas paaudzes, katrai no tām ir savas vērtības un gaidas attiecībā pret darba devēju. Uzņēmumiem tas ir jāņem vērā un attiecīgi jāpielāgo vadības metodes. Salīdzinot situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pirms diviem gadiem, varēja novērot, ka Igaunijas darba tirgus bija elastīgāks un iekļaujošāks. Kopš tā laika situācija ir sākusi izlīdzināties, taču visām trim valstīm joprojām ir lielas attīstības iespējas.
Nesen iznākušajā Edelman Uzticēšanās barometra pētījumā, kas veikts 28 pasaules valstīs (32 000 respondentu), iezīmējas tendence, kas ir raksturīga jau vairākas desmitgades, proti – attīstīto Rietumu demokrātisko valstu iedzīvotāji aizvien mazāk uzticas savām valdībām, nevalstiskajām organizācijām un medijiem. Uzticēšanās līmenis sabiedrībā ir svarīgs gan kā ekonomiskās izaugsmes indikators, gan arī kā labbūtības un pat mentālās veselības priekšnoteikums. Savukārt viens no neuzticēšanās būtiskākajiem blakus efektiem ir sabiedrības polarizēšanās.
Jaunākajā pasaules laimes ziņojumā Latvija ierindojas 46. vietā, atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas. Sociālantropologs, asociētais profesors Klāvs Sedlenieks skaidro, cik grūti izmērīt laimi un kādus atklājumus sniedz pētījums
2023. gadā kompānijas Kantar veiktā pētījuma rezultāti norāda, ka 71% darba ņēmēju ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu. Gandrīz katrs otrais kā motivāciju saglabāt esošo darba vietu min tās stabilitāti. Atalgojums, kā viens no būtiskiem apmierinātības kritērijiem, ierindojas tikai ceturtajā vietā. Tas nebūt nenozīmē, ka ir krities algas nozīmīgums. Tas norāda, ka ekonomiskā situācija ir stabilizējusies un darbinieks kļūst prasīgāks pret savu darba devēju, kā prioritātes izvirzot citus, sev būtiskus ieguvumus no darbavietas.
Svarīgākais 2023. gada ekonomikas notikums bija augstās inflācijas apturēšana. Gada beigās patēriņa cenas Latvijā bija tikai par 1% augstākas nekā gada sākumā, kamēr pirms gada inflācija pārsniedza 20%. Eiropas valstu valdību solījumi domāt par energoefektivitāti un diversificēt piegādes maršrutus neizrādījās tukši – nafta un kvieši pasaules biržās 2023. gada nogalē maksā pat mazāk nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā monetārā politika, pakāpeniski ceļot procentu likmes, lai apkarotu inflāciju, izrādījās efektīva.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
