Sabiedrības domāšana mainās – agrāk kiberdrošība tika uzskatīta par IT speciālistu atbildību, taču tagad kļūst skaidrs: kiberdrošība ir mūsu visu kopīga atbildība.
Krāpnieki vairs nezvana pie durvīm – viņi zvana tieši uz jūsu telefonu. Viņiem nav vajadzīga piekļuve jūsu mājai, dokumentiem vai makiem – pietiek ar piekļuvi cilvēkam un viņa ierīcei.
Mūsu dzīve ir cieši saistīta ar digitālajām tehnoloģijām – sākot no internetbankas un veselības datu glabāšanas līdz pat valsts drošības sistēmām. Taču straujiem soļiem tuvojas kvantu skaitļošanas laikmets, kas sola gan revolūciju tehnoloģiju pasaulē, gan arī nopietnus kiberdrošības izaicinājumus.
Ar kādiem secinājumiem kara trešo gadskārtu sagaida latvieši, kuri Ukrainas sabiedrību iepazinuši no iekšienes?
Uzņēmumi jau pilda jaunā Kiberdrošības likuma prasības, tomēr precīzus noteikumus vēl gaida
2023. gadā Latvijas četru lielāko banku statistika liecināja, ka no iedzīvotājiem tika izkrāpti gandrīz 13 miljoni eiro. Starp kibernoziedzniekiem ir ne tikai tumšos pagrabos mītoši veikli hakeri kapucēs. Ir valsts līmenī organizētas noziedzīgas grupas, kurās iesaistīti tūkstošiem dalībnieku ar IT zināšanām, jaunākās tehnoloģijas un modernas telpas. Šādi iegūti līdzekļi tiek ieguldīti arī karadarbības finansēšanā. Turklāt summas ir mērāmas miljonos.
Pētījumu kompānijas Norstat iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (52%) uzskata, ka Digitālā identitātes maka ieviešana apdraudēs iedzīvotāju datu drošību, tādējādi viņu informācija nonāks svešu cilvēku rokās. Lai gan sabiedrībā valda mīts, ka digitāli rīki ir ārkārtīgi pievilcīgs mērķis hakeriem, realitātē situācija ir pretēja – Digitālās identitātes maks nevis pastiprina, bet būtiski mazina risku, ka personas privātie dati varētu noplūst.
Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.
Mākslīgais intelekts (MI). Tā nešaubīgi divos vārdos var aprakstīt centrālo notikumu biznesa pasaules informācijas tehnoloģiju jomā aizejošajā gadā. Šis vārdu salikums bija redzams un dzirdams visur – konferencēs, masu medijos, uzņēmumu plānošanas sapulcēs un valdes sēdēs. Dažkārt pārspīlēti bieži un pat apnicīgi. Tomēr nevar noliegt, ka MI risinājumu nemitīga uzlabošana patiešām nodarbināja uzņēmumu vadītāju prātus, liekot meklēt, kā tos integrēt kompānijas darbā un gūt maksimālu labumu. Šis process ne tuvu nav beidzies. Patiesībā tas tikai pa īstam uzņem apgriezienus, MI rīkiem no demonstrāciju stendiem nonākot reālā darba vidē. Tādēļ var pavisam droši prognozēt, ka arī 2025. gadā MI no uzņēmējdarbības vides «karstāko» tehnoloģiju tendenču saraksta augšgala neatkāpsies. Vienīgi, atšķirībā no šā gada, tas iegūs konkrētākas, skaidrākas aprises.
Kā liecina statistikas dati[1], kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā kiberincidentu apjoms Latvijā palielinājies par 40%, savukārt uzbrukumi valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai - četrkāršojušies.
Runājot par digitālo drošību, cilvēki nereti piemirst, ka sākotnēji internets tika radīts, kā noslēgts tīkls. Tas nebija paredzēts publiskai lietošanai, bet gan konkrētām militārām ASV aizsardzības ministrijas izpētes vajadzībām. Tieši tādēļ, būvējot internetu, neviens nesatraucās un neiedomājās, ka kāds nākotnē varētu izlikties par kādu citu. Vienkārši nebija vajadzības pēc drošības pasākumiem. Mūsdienās situācija ir mainījusies par 180 grādiem – tieši savlaicīgi ievēroti drošības pasākumi ir tie, kas var pasargāt ikvienu no mums netikt apkrāptiem.
Arvien vairāk uzņēmumu vadītāju Latvijā norāda, ka darbinieku digitālo prasmju trūkums kavē uzņēmuma izaugsmi un jaunu procesu ieviešanu. Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija un pētījumu centra SKDS pētījumā Uzņēmēju digitālā drošība un pārliecība Latvijā secināts, ka 31% vadītāju Latvijā darbinieku digitālo prasmju trūkumu uzskata par izaugsmes šķērsli. Savukārt CERT.lv jaunākie dati atklāj, ka šogad septembrī drošības riskiem bija pakļautas 264 084 unikālās IP adreses, kas vēl vairāk izceļ nepieciešamību uzlabot darbinieku izpratni par kiberdrošību un digitālajiem rīkiem, lai mazinātu uzņēmumu ievainojamību.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
