Valsts budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti aptuveni 9 miljoni eiro gadā, kas ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu, un tas nozīmē, ka visiem mācību priekšmetiem nepietiek. Pedagogi cenšas meklēt dažādus risinājumus, piemēram, izmantojot vienu mācību līdzekļu komplektu visām paralēlklasēm, taču tas noteikti nav labākais risinājums. Arī pašvaldību rocība, lai piešķirtu papildlīdzekļus, ir ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kam nav nekādu iespēju rast papildfinansējumu, bet ir pašvaldības, kā Rīga, kas atrod papildu naudu, taču tas notiek neprognozējami, tuvojoties budžeta gada beigām, tāpēc būtiski apgrūtina plānotu mācību līdzekļu iegādi un skolas darba organizēšanu ilgtermiņā.
Pašlaik Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots Izglītības likuma grozījums, ar ko paredz ieviest viedierīču lietošanas kārtību izglītības iestādēs. Šķiet, ka likuma grozījumā ir jāparedz detalizētāks regulējums. Lai to pamatotu, vispirms mēģināsim kliedēt trīs sabiedrībā izplatītus mītus.
Pagājušajā gadā pieaudzis abortu skaits jaunietēm līdz 14 gadu vecumam, turklāt 20% no Latvijā reģistrētajiem HIV gadījumiem ir vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem. Biedējošā tendence rāda, ka vienlaikus, samazinoties dzemdību skaitam, abortu skaits pieaug. Vērojot situācijas attīstību un prognozējot nākotnes scenārijus, ir acīmredzami, ka jaunieši nezina, kā sevi pasargāt – fiziski un emocionāli. Cēloņi tam meklējami tieši izglītības sistēmā.
Izglītības ministrijai un ekspertiem radušās bažas par izglītības satura reformas novilcināšanu. Lai gan koalīcija ir vienojusies, ka tās īstenošanai nepieciešamie likumu grozījumi Saeimā jāpieņem pavasara sesijas laikā, tātad līdz Jāņiem, to izskatīšana ievelkas. Vislielākās pretenzijas ir pret mācību sākšanu no sešu gadu vecuma, bet vēl plašāki iebildumi pret reformas saturu ir Latvijas Pašvaldību savienībai.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 10. martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Saeimas opozīcijas frakcija "Saskaņa" šodien Satversmes tiesā iesniegusi pieteikumu, lai apstrīdētu grozījumus Izglītības likumā.
Valsts prezidents šodien lēma izsludināt grozījumus Izglītības likumā, kas tostarp paredz iespēju no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus.
Izglītības kvalitātes valsts dienests patlaban izvērtē trīs sūdzības, kas saistāmas ar pedagogu lojalitātes jautājumu.
Tomēr vēl būs jānodrošina normatīvā regulējuma precīzi formulējumi, norāda Valsts prezidents
Ko gribam panākt ar grozījumiem Izglītības likumā
Tomēr noraida ideju aizliegt it kā netikumīgus mācību līdzekļus
Aicina iedzīvotājus parakstīt petīciju pret "tikumības" grozījumiem Izglītības likumā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
