Sabiedrības domāšana mainās – agrāk kiberdrošība tika uzskatīta par IT speciālistu atbildību, taču tagad kļūst skaidrs: kiberdrošība ir mūsu visu kopīga atbildība.
Starptautiskā Valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings Goldman Sachs paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug. Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau pašlaik ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu apkopo informāciju par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm. Apkopojums ietver visas profesiju klasifikatorā iekļautās profesijas – sākot no ražošanas darbiniekiem līdz pat juristiem un IT speciālistiem. Lai gan VID ir norādījis, ka šai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nereti tiek ņemta vērā publiskā sektora iepirkumos, piemēram, lai plānotu attiecīgajam projektam nepieciešamo budžetu. Problēma iezīmējas tajā, ka VID apkopojumā iekļautās vidējās stundu likmes virknei profesiju krietni atšķiras no reālajām tirgus likmēm, turklāt netiek ņemts vērā, ka katru amatu iespējams iedalīt vairākus līmeņos. Saskaitot kopā vidējo likmi, ko saņem asistents, kas palīdz īstenot standarta projektus, un likmi, ko saņem advancēts speciālists, mēs neiegūstam objektīvu izpratni par tirgus situāciju.
Zinām, ka starptautiski esam atpazīstami ar to, ka Baltijā un Latvijā ir talantīgi, augstas klases IT speciālisti. Nozare aug, un arvien lielāka loma būs Latvijas uzņēmumu spējām realizēt tieši starptautiska mēroga projektus. Kādi izaicinājumi sagaida vietējos IT uzņēmumus, un kāpēc izaugsmei vairs nepietiks tikai ar talantīgiem IT speciālistiem?
Jau sesto gadu pēc kārtas sadarbībā ar pētījumu centru SKDS aptaujājot 750 Latvijas uzņēmējus un nosakot Turības biznesa indeksu, esam mēģinājuši sadzirdēt uzņēmēju balsi – gan par labajām izmaiņām valstī, gan to, kas joprojām ir lielākie sprunguļi ritenī, lai varētu produktīvi strādāt un vairot mūsu valsts labklājību.
Viena no profesijām, ko labprāt mūsdienās izvēlas jaunieši, ir darbs informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Izdarot šādu izvēli, vienmēr jāatceras, ka augstskolas Latvijā piedāvā studēt datorzinātnes, un tam nav liela sakara ar programmēšanu jeb to, ko parasti jaunais censonis vēlas darīt - strādāt praktiski. Taču pasaule pašlaik ir tāda, ka ir lielas iespējas pašmācības ceļā apgūt nepieciešamo, pāris gadus pastrādāt un saņemt lielisku darba piedāvājumu no ārzemēm. Vai arī izveidot savu biznesu. Tāpēc darbs IT joprojām ir perspektīva izvēle. Pat neskatoties uz diskusijām par mākslīgā intelekta ietekmi uz to nākotnē.
Bieži dzirdam kritiku, ka daudzas populārākās Latvijas interneta vietnes nav lietotājam “draudzīgas”, jo ir pārāk sarežģītas. Iemesls tam nav tālu jāmeklē – vietni veidojot, neviens gala lietotājam nav pajautājis, kas ir nepieciešams, lai tā būtu ērti lietojama, ļaujot ātri un vienkārši izpildīt nepieciešamās darbības. Turklāt šīs pašas kļūdas joprojām tiek pieļautas, veidojot arī pavisam jaunas digitālās platformas.
Informāciju tehnoloģiju (IT) sektorā pieprasījums noteikti daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, un to izjūt ne tikai nozarē strādājošie, bet ikviens uzņēmums, kas ikdienā izmanto IT pakalpojumus. Saskaņā ar personālatlases uzņēmuma CV Market datiem, šā gada februārī IT sektorā bija aktuālas gandrīz 2200 vakances, ierindojot to starp piecām nozarēm ar lielāko darbaspēka trūkumu. Lai aizpildītu vakances un tiktu galā ar speciālistu trūkumu, nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi meklēt dažādus risinājumus, tai skaitā, sadarboties ar konkurentiem.
Attīstoties tehnoloģijām un pilnveidojoties digitālajām iespējām, mainās arī citas nozares, arī grāmatvedība. Pieredzes bagātākie grāmatveži noteikti atceras laikus, kad virsgrāmata tika aizpildīta ar roku, arī Valsts ieņēmumu dienestā (VID) tika iesniegtas atskaites papīra formātā, stāvot rindā pat vairākas stundas. Šobrīd grāmatveži var izmantot arī mākoņdatošanas pakalpojumus, taupot laiku un strādājot no jebkuras vietas pasaulē. Tas nozīmē, ka grāmatvedība vairs nav iedomājama arī bez digitālajām prasmēm.
Jaunieši ir mūsu nākotne visādās nozīmēs. Arī darba tirgū, kur gan stiprāki par viņu degsmi darboties bieži vien izrādās darba devēju stereotipi, kas, kā zināms, palīdz kategorizēt lietas un nesajukt prātā informācijas gūzmā, bet arī noved pie aplamiem secinājumiem. Piemēram, ja gados jauna kolektīva vadītājam dzīvē ir gadījies biežāk satikt jauniešus, kuriem patīk fiziskās aktivitātes, ir viegli pieņemt, ka nākamajam saliedēšanās pasākumam jābūt sporta spēlēm. Taču, iespējams, uzņēmumā strādājošo jauniešu vidū daudz vairāk ir tādu, kuri labprāt kopā uzspēlētu kādu datorspēli, nevis skraidītu pa futbola laukumu, un rezultātā sporta spēles apmeklē tikai vadītājs un apvainojies personāla speciālists. Ar tādiem pašiem panākumiem var pieņemt, ka jaunieši vairs negrib/nemāk strādāt, ir slinki un vienā rāvienā grib visu, pēc kā iepriekšējās paaudzes ir tiekušās gadiem.
Digitālais laikmets mūsu dzīvēs ienāk arvien straujāk, un pandēmijas laikā tehnoloģiju prasmes nācies uzlabot divtik lielā ātrumā. Šis ātrums noteikti vairs nepārslēgsies lēnākā režīmā. Informācijas tehnoloģiju (IT) joma vairs nav nākotnes profesija kaut kur “aiz durvīm”, tā jau ir tepat līdzās, un ir vērts to izskatīt kā labu variantu savai tālākizglītībai.
Ieinteresētība, vēlme pilnveidoties un uzņemties iniciatīvu, kā arī spēja sadarboties un atvērtība visam jaunajam – šīs ir dažas no nozīmīgām kvalitātēm, kurām būtu jāpiemīt IT nozarē karjeru sākušam darbiniekam. Runa ir par cilvēkiem, kuri pārkvalificējas no citām nozarēm un prasmēm un sāk jaunu darba mūžu IT uzņēmumos. Kā noskaidrots Vilnius Coding School (Riga Coding School mātes uzņēmums) sadarbībā ar Viļņas Universitāti veiktajā pētījumā, ir virkne sociālo prasmju un personisko iezīmju, ko darba devēji Baltijas valstu IT uzņēmumos uzskata par veiksmes algoritmu, novērtējot potenciālos darbiniekus. Līdztekus pozitīvajām personības iezīmēm, kas sekmē cilvēka karjeras iespējas, pētījumā identificētas arī pretējas īpašības, kas samazina kandidāta izredzes tikt pie kārotā darba.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
