Kas jāņem vērā, ja lauzāt galvu par to, vai izdevīgāk ir mājokli pirkt vai īrēt
Visā Eiropā ir arvien grūtāk atrast dzīvesvietu par saprātīgu cenu. Kādi ir iespējamie risinājumi?
Māra un Mārtiņš Slejas izveidojuši divus īslaicīgas īres dzīvokļus Liepājā kā investīciju nākotnē un uzskata — viesiem labi redzams, vai saimnieks ir mēģinājis mājoklī iedvest dvēselīti, vai arī tas ir tikai peļņas projekts
1,9 miljoni eiro
Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?
Ātri pārskatot statistiku par mājokļiem Latvijā, rodas iespaids, ka, salīdzinot ar citām augsti attīstītām valstīm, esam labā situācijā — privatizācijas dēļ daudzi dzīvo mājokļos, kas viņiem pieder, īre un hipotekārais kredīts nav jāmaksā, vidēji mājokļa izmaksas nav liels slogs Latvijas iedzīvotājam.
Simt miljonu eiro investīcijas, jauni īres nami un saprātīgas īres maksas. Vai līdz ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumu Latvijas nīkulīgajā īres tirgū sāksies jauna ēra?
Īres tirgus Latvijā patlaban atrodas diezgan smagā situācijā. Atrast dzīvokli īrēšanai ir gandrīz neiespējami. Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šā iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju. Kā izpētījuši Swedbank Finanšu institūta analītiķi, Latvijā īres tirgus problēmas ir izteiktākas nekā Lietuvā un Igaunijā, jo pie mums ir augstāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvokļus īrē. Piemēram, Igaunijā krietni lielākai iedzīvotāju daļai mājoklis ir īpašumā.
Patlaban nekustamā īpašuma tirgū jauno projektu segmentā vērojama zināma rosība, ko pamato ne tikai iedzīvotāju vēlme pēc labākas mājvietas, bet arī racionāli izsvērts lēmums par dzīvokli kā ilgtermiņa investīciju. Iedzīvotājiem, kuriem patlaban ir brīvi finanšu līdzekļi, iegādājoties neliela izmēra dzīvokli un to izīrējot, ienesīgums no darījuma svārstās 7% līdz pat 10% robežās. Tos nevar salīdzināt ar banku “īpašiem” depozītu piedāvājumiem ar 2% likmi. Kā tas iespējams un kas būtu jāņem vērā, ieguldot līdzekļus nekustamajā īpašumā?
Aizvien biežāk izskan ziņas un vērtējumi par ekonomikas procesiem, kas norāda uz izaugsmes tendencēm, tajā skaitā arī mājokļu pirkšanas un pārdošanas jomā. Proti, iedzīvotāju ienākumi aug, aizņēmumu procentu likmes jau ilgstoši turas salīdzinoši zemas, arī bankas izrāda gatavību un vēlmi izsniegt aizdevumus. Protams, pieaugušas arī nekustamā īpašuma cenas, tomēr no finansiālo aspektu skatupunkta mājokļu pieejamība palielinājusies kā Latvijā, tā arī tuvākajās kaimiņvalstīs (Lietuvā un Igaunijā). Lasot vai klausoties ekonomistu vērtējumus, šķiet, nevienam vien neviļus radies jautājums - ko tas īsti nozīmē ierindas iedzīvotājam, kurš apsver vai jau mērķtiecīgi plāno mājokļa iegādi?
OECD norāda, ka mājokļu politikas trūkums kavē izaugsmi un veicina emigrāciju
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
