Kaut arī apslēpti skatienam, Latvijas zemes dzīlēs slēpjas vērtīgi derīgie izrakteņi. Pārskatu par tiem sniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Zemes dzīļu informācijas sistēma – publiski pieejams derīgo izrakteņu atradņu reģistrs ar bagātīgu kartogrāfisko materiālu un plašām datu skatīšanas un atlases iespējām. Tajā apkopota informācija par aptuveni 10 000 atradnēm un prognozēto resursu laukumiem – būvmateriālu izejvielām (kā smilti un granti, dolomītu, kaļķakmeni, ģipšakmeni), kūdru un citiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem. Sistēma ir vērtīgs interaktīvs rīks gan derīgo izrakteņu izplatības apzināšanai, gan arī atbalsts zemes dzīļu izmantošanas kontrolei un aizsardzībai, kā arī teritoriju un infrastruktūras plānošanai.
Daudz polārlāču un vēl vairāk zinātnes — ar vērtīgiem analīžu paraugiem un mērījumu datiem no ekspedīcijas Svalbāras ledājā atgriezušies latviešu zinātnieki
No spožās saules sāpēja acis, kājas ik dienu bija slapjas un nosalušas. Tomēr latviešu zinātnieku azartu nenoslāpēja pat iekulšanās pamatīgā vētrā — vairāk nekā mēnesi pavadījuši Antarktikā, viņi gatavi pēc pāris gadiem doties atpakaļ pie pingvīniem un jūras leopardiem
Pirms trim gadiem Ainis, staigājot pa pļavu, uz kurmja rakuma pamanīja savādu akmeni. It kā parasts laukakmens, tomēr savāds. Ainis tolaik aizrautīgi lasīja literatūru par minerāliem un derīgajiem izrakteņiem. Pēc gada sakrāmēja auto 218 kilogramus paša atrasto akmeņu un ar slīpu bagāžnieku devās uz Tartu Universitāti pie ģeologiem, lai tie palīdz identificēt minerālus. Atklājās, ka kurmja rakumā mājojusi jašma. «Varbūt jašma meklē mani!» smejas Ainis, stāstīdams, ka viņa vectēvs ir no Urāliem. Ar Aini tiekamies Gulbenes
Kamēr pasaules ievērojamākajiem pētniekiem dala Nobela prēmijas, četri latviešu zinātnieki atminas, kā pirmoreiz aizrāvušies ar savu nodarbošanos un kur meklējamas viņu zinātniskās darbības saknes
Pieci latvieši no pirmās mūsu zinātniskās ekspedīcijas Grenlandes ledājā atveduši 200 vērtīgu maisiņu ar ģeoloģiskajiem materiāliem, kuri palīdzēs saprast mūsu zemes vēsturi un klimata pārmaiņas nākotnē
Mistiski veidojumi nomaļā Kazahstānas stepē var izrādīties pasaulē vecākie zināmie cilvēku radītie objekti
Baltijas ģeologu asociācija iebilst pret VARAM izstrādāto koncepciju par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma maiņu
Parādītas līdz pat simtiem miljonu gadu senas liecības par notikumiem zemes vēsturē
Paaugstināta radona klātbūtne ir gar abiem Daugavas krastiem vietās, kur raksturīgas vairākas plaisas upes gultnes dolomītā un seismiski aktīvu lūzumu joslās
Vai jūsu uzvārdā ir nosaukts kāds gliemezis? Gliemeža fosilija? Aijas Zāns uzvārdā ir - Plagioptychus zansi. Pārakmeņojušos, daudzus simtus miljonu gadu vecu paleozoja un mezozoja ēras molusku 1956.gadā Jamaikā atrada viņas vectēvs Verners Zāns. Latviešu emigrants nomira 1961.gadā, bet viņa dēls, Aijas tētis Valdis, ar viņas mammu satikās Anglijā, kur studēja inženierzinātnes. Par to, ka vectēvs pirms kara bijis ievērojams ģeologs Latvijā, Aija uzzināja tikai koledžas laikā Anglijā. Dzirdot, ka meita skolā kā izvēles priekšmetu izraudzījusies ģeoloģiju, to pateicis tēvs. «Kāds vectēvs bija ģeologs, sapratu tikai
Izstāde Dabas muzejā ir viena no janvāra programmas naglām
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
