fosilais kurināmais
- Viedoklis
- 14.10.2024.
Pāri robežām – kā mēs apdraudam savu un Zemes nākotni
Dabas degradācija un daudzveidības izzušana ir nopietns drauds cilvēku labklājībai – arī mūsu iespējām dzīvot pašu sugai piemērotā vidē. Tāpēc dabas saglabāšana un atjaunošana nav izvēle, bet gan skaudra nepieciešamība. Šādi brīdinoši apgalvojumi arvien biežāk izskan no zinātnieku puses. Un patiešām - šī nav apokaliptiska trauksmes celšana, bet zinātniski pamatota un kvantitatīvi aprēķināta iespējamā realitāte. Šajā rakstā pievērsīsimies planetāro robežu konceptuālajam ietvaram, kas uzskatāmi skaidro, kā daba nodrošina gandrīz visus resursus un funkcijas, kas ir izšķirīgi svarīgas mūsu ekonomikas pastāvēšanai, sabiedrības veselībai un vispārējai dzīves kvalitātei.
- Vide
- 12.05.2024.
Sasniegums vai acu aizmālēšana?
Jauna, inovatīva tehnoloģija sola palīdzēt mums izkulties no klimata krīzes
- Vide
- 10.03.2024.
Labas ziņas, sliktas ziņas
Divu pēdējo desmitgažu laikā piedzīvots tīras enerģijas bums — vēja un saules parku pieaugums bijis daudz straujāks, nekā prognozēja eksperti. Taču tas aizvien nav apturējis fosilā kurināmā patēriņu. Visstraujākais netīrās enerģijas pieaugums noticis Ķīnā un Indijā. Labā ziņa ir tā, ka tagad eksperti prognozē — klimatam kaitējošo energoresursu patēriņš savu augstāko punktu sasniegs dažu tuvāko gadu laikā un tad sāks samazināties
- Viedoklis
- 17.10.2023.
Par "atjaunīgiem" enerģijas avotiem, kodolenerģiju un fosilo kurināmo
Daudzi iedomājas, ka sasniegt klimata neitralitāti var tikai ar "atjaunīgiem" (šeit un tālāk lasiet — vājiem, neuzticamiem un lielus resursus prasošiem) enerģijas avotiem — sauli un vēju. Daži pielaidīgākie atzīst, ka cīņā pret globālo sasilšanu "jāizmanto visi ieroči, tajā skaitā kodolenerģija". Gan vieni, gan otri neapzinās, ka cīņā pret globālo sasilšanu praktiski vienīgais ierocis ir kodolenerģija, kam citi enerģijas avoti tikai traucē un lieki tērē Zemes resursus.
- Viedoklis
- 25.07.2023.
Ilgtspēja transporta jomā: kur esam un kurp doties tālāk?
Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2050.gadam kļūt klimata neitrālai – mērķis, protams, ambiciozs un pozitīvs, tomēr būtiskāks jautājums ir, cik tas ir reāls. It īpaši ņemot vērā, kur atrodamies tehnoloģiskās attīstības ziņā un cik daudz vēl lietu būtu paveicamas, lai klimata neitralitātes mērķi mēs varētu uzskatīt par sasniedzamu.
- Eksperta viedoklis
- 19.12.2022.
Ir mainījusies enerģētiskā un drošības situācija
Latvijai jautājums par Eiropas uzņemto zaļo kursu savā ziņā ir ļoti vienkāršs — jāsaprot, vai vēlamies palikt atkarīgi no Krievijas fosilajām enerģijām, vai arī gribam būt neatkarīgi, moderni, turklāt darīt ko labu pasaulei.
- Īsumā
- 19.12.2022.
10 interesanti fakti par klimata pārmaiņām
- Izziņa
- 31.10.2022.
Valsts atbalsts zaļai enerģijai
- Māja un ģimene
- 31.10.2022.
Apdomīga izvēle
- Viedoklis
- 28.10.2022.
Vai kūdra var izglābt Latviju?
- Bizness pasaulē
- 31.07.2022.
Šķidrais zelts
- Izziņa
- 31.10.2022.
Valsts atbalsts zaļai enerģijai
Kopš kara sākuma Ukrainā jautājums par enerģētisko neatkarību kļuvis neatliekams. Valsts atbalsta programmas piedāvā iedzīvotājiem saņemt finansējumu pārejai no fosilās uz dabai draudzīgāku enerģiju. Kā pie līdzekļiem tikt?
- Māja un ģimene
- 31.10.2022.
Apdomīga izvēle
Energoresursu sadārdzināšanās pamodinājusi interesi par gāzes un elektrības tarifiem pat tajos mājokļu īpašniekos, kuri iepriekš nevērīgi maksājuši rēķinus un pat nav centušies iedziļināties šo pakalpojumu niansēs
- Viedoklis
- 28.10.2022.
Vai kūdra var izglābt Latviju?
Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu. Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra.
- Viedoklis
- 19.10.2022.
Fosilie nodokļi Ukrainas ēnā un jauni vainīgie
Traģisko Ukrainas notikumu ēnā notiek daudz procesu, kuri radikāli izmainīs mūsu sabiedrības un ekonomikas. Kādā brīdī tie nonāk sabiedrības un politisko lēmumu centrā. Viens no tādiem ir virspeļņas – tā, kā to aprakstījuši mediji Eiropā - nodoklis tiem sektoriem, kuri gūst pārāk lielu (nenopelnītu) peļņu Ukrainas kara apstākļos. Šis temats Eiropas mediju telpā parādījās pavasarī un tagad ir sasniedzis Eiropas Savienības vadītāju dienaskārtību.
- Bizness pasaulē
- 31.07.2022.
Šķidrais zelts
Kā viens restorāna īpašnieks izmainīja ASV enerģētikas nozari — Šarifa Suki tālredzīgās likmes uz sašķidrināto dabasgāzi palīdzējušas viņa valstij kļūt par vadošo fosilā kurināmā eksportētāju
