Inflation started to take off about two years ago. In this column I try to dig a little deeper into the numbers of those two years. The conclusions are mostly well-known but here they are anyway.
Inflation reached 21.5% in August 2022 and increased to 22.4% according to Eurostat in September, its highest level since 1996. We typically think of this as the effect of soaring energy prices and the way they have filtered into transportation costs and from there to food prices etc.
With me, they are. And perhaps they should change that sentence on their web site in the bottom right corner. Ouch! – after the Eurozone inflation rate in December 2021 beat its all time high, set in November 2021, that beat its all-time high set in October 2021, inflation in January 2022 set yet a new Eurozone record, at 5.1%, see Figure 1. The ECB’s medium term target of 2% seems very far away…
Pārtikas sistēmām ir jāspēj mainīties – uz to skaidri norāda gan pētījumi, gan Eiropas un Latvijas politiskie mērķi, gan arī nevalstisko grupu aktivitātes.[1] Vienlaikus ir skaidrs, ka esošā sistēma ir cieši iesakņota ikdienas praksēs, to uzturošu organizāciju tīklā un arī cilvēku zināšanās – tā ir inerta, un jebkādu izmaiņu ieviešana tajās ir izaicinājums. Šis raksts piedāvā diskusiju par patērētāju uzvedības veicinātām pārmaiņām, aplūkojot trīs pārtikas sagādē svarīgu aspektu – produkta cenas, veselības un vides – potenciālu mainīt pārtikas sistēmas.
The pandemic and the financial crisis were of course caused by very different events and one should therefore be careful at comparing them – but they both had a tremendously negative impact on GDP and therefore some comparison may be enlightening.
Uzmācīgās melnās piektdienas akcijas, Ziemassvētku un Jaunā gada drudžainais skrējiens ir beidzies, un janvāris daudziem pienācis ar krietni vien tukšāku maciņu. Pārmērīgi tēriņi liek domāt ne tikai par katra individuālajiem iepirkšanās paradumiem, bet arī kopējo dzīves dārdzības palielināšanos, ko iezīmē arī jaunākais Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums (European Consumer Payment Report 2019). Tajā vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka rēķini un to lielums pieaug straujāk nekā viņu ienākumi.
Palielinoties konkurencei mazumtirdzniecības sektorā un tirgū ienākot jauniem dalībniekiem ar jauniem tirdzniecības formātiem, Baltijas tirgū beidzot varam sagaidīt kopējo cenu samazinājumu vairākās vidējā un premiālā cenas līmeņa modes preču kategorijās.
Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" pirmdien publicētie dati.
Latvijā dzīvojošo skaits saruka par 0,96%, lielāks kritums bija Lietuvā
Visās ES valstīs, izņemot Lietuvu, sieviesu darba mūžs īsāks nekā vīriešiem
Pēc ilgas kavēšanās trīs vilcieni turpināja ceļu uz Londonu, bet divi bija spiesti atgriezties Parīzē
Vislielākā atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem reģistrēta Igaunijā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
