Biometāna ražošana Latvijā tiek apspriesta arvien biežāk, taču nereti to pavada mīti, kas attālina sabiedrības izpratni par šī resursa potenciālu. Biometāns jau tagad ir nozīmīgs ilgtspējīgas enerģētikas elements, kas var stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību.
Jaunais ASV prezidents Donalds Tramps daudzās savās darbībās ir klaji paredzams. Saskaņā ar varas loģiku, stājoties amatā, viens no viņa pirmajiem darbiem ir izskaust politiskos pretiniekus no nozīmīgiem amatiem un viņus arī publiski piesmiet līdz pat ieslodzījumam. Tā ir daļa no skaidrojuma, kāpēc Tramps atcēlis genderisma regulējumus, uzbrūk klimata glābšanai, izraida nelegālos imigrantus, publiski atlaiž daudz ierēdņu. Šīs tēmas un cilvēki bija demokrātu partijas vaibsti.
Šā gada 7. februāris iezīmēs nozīmīgu pagrieziena punktu Baltijas valstu energosistēmas vēsturē – atslēgšanos no BRELL loka un integrāciju Centrāleiropas energotīklos. Šis solis simbolizēs ne tikai neatkarību no bijušās Padomju Savienības elektriskā tīkla, bet arī būtisku elektroenerģijas tirgus un energosistēmas tehnisko un ekonomisko pārveidi. Lai gan šis datums ir simbolisks, nozares transformācijas procesi turpināsies visu gadu, skarot tirgotājus, ražotājus un patērētājus.
Latvijai nav naftas urbumu vai vērtīgu derīgo izrakteņu, taču mums ir pieeja jūrai un vējam, kas ir nenovērtējams resurss un mūsdienu jaunais zelts. Tas ir resurss, kas valstij var palīdzēt virzīties tuvāk mērķim – līdz 2030. gadam īstenot enerģētikas un klimata jomā apsolīto, sasniedzot 61% atjaunīgo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā.
Latvijas enerģētikas sektors ir ceļā uz pārmaiņām, kas sola stiprināt valsts enerģētisko neatkarību un ekonomisko stabilitāti. Tomēr, lai pilnvērtīgi izmantotu atjaunīgās enerģijas potenciālu, ir jārisina vairākas būtiskas problēmas: nozares regulējuma pilnveidošana, godīgas konkurences nodrošināšana un ārvalstu investīciju aizsardzība. Ņemot vērā, ka 89% Latvijas iedzīvotāju uzskata enerģētisko neatkarību par stratēģisku prioritāti, ir būtiski risināt šos jautājumus, lai izmantotu pilnu vēja enerģijas potenciālu. Vēja enerģijas attīstība Latvijā nav tikai stratēģiska nepieciešamība – tā ir iespēja kļūt par zaļās enerģijas eksportētāju Baltijas un Eiropas līmenī.
Līdz Baltijas valstu energoneatkarībai 15 dienas — skaitot arī stundas, minūtes un sekundes, vēsta baneris Augstsprieguma tīkla interneta vietnē. Kāpēc tas ir nozīmīgi, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis
Veidojot valsts budžeta 2025. gada pieprasījumus, Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pieprasījusi 85 miljonus eiro prioritāro pasākumu īstenošanai enerģētiskās drošības jomā. Vēja enerģijas nozare atzinīgi vērtē ministrijas izvirzītās prioritātes, uzsverot, ka šis finansējums ir kritiski nozīmīgs Latvijas enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanai.
Jūnija pirmajā nedēļā ievēlam jauno Eiropas Parlamentu, kas sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā deleģēs Eiropas Savienības daudzsejainā kuģa vadīšanu Eiropas Komisijai. Latvijas uzņēmēju organizācijas formulē uzdevumus attīstības kursa noteicējiem
Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā.
Vēja parku būvētāju ieceres ir grandiozas — jau pieteikto un nākotnē plānoto vēja enerģijas projektu kopējā jauda vairākkārt pārsniedz Latvijas pašreizējo elektrības patēriņu
Latvijai jautājums par Eiropas uzņemto zaļo kursu savā ziņā ir ļoti vienkāršs — jāsaprot, vai vēlamies palikt atkarīgi no Krievijas fosilajām enerģijām, vai arī gribam būt neatkarīgi, moderni, turklāt darīt ko labu pasaulei.
Pirmoreiz cilvēces vēsturē uz planētas ir vairāk nekā astoņi miljardi iedzīvotāju. 2050. gadā varbūt būs jau 11 miljardi. Mēs visi gribam dzīvot labi — dzīvot ērtās mājās, braukt ar labām mašīnām un ēst kvalitatīvu pārtiku. Tātad konkurence par resursiem tikai pieaug, un aizvien aktīvāk jādomā, kā tos izmantot gudri. Taču jādomā ne tikai par resursu izmantošanu — mēs vairs nevaram atļauties pastāvīga pieauguma paradigmā pastāvošu ekonomisko attīstību, kas balstīta dabas resursu noplicināšanā. Protams, ir grūti pārslēgties no idejas par nemitīgu progresu, kas Rietumu sabiedrību veidojusi kopš apgaismības laikiem, uz principiāli jaunu modeli — ilgtspējīgāku un vairāk aprites ekonomikā balstītu priekšstatu par saimniekošanu.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
