Ja viena no izteiktākajām 2023. gada iezīmēm bija energoresursu cenu krīze, tai skaitā elektroenerģijas tirgus cenas rekordi, tad 2024. gadā varējām novērot energoresursu cenu stabilizēšanos, kam ir liela loma ekonomikas augšupejā. AS Sadales tīkls ir turpinājis ieguldījumus infrastruktūrā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, un šos darbus turpinās arī 2025. gadā.
Saules baterijas nav gluži viedtālruņi, to tehnoloģiskie risinājumi nemainās ik pa sešiem mēnešiem, tomēr arī šī tehnoloģija attīstās. Tai kļūstot arvien ikdienišķākai un izplatītākai, cenas pamazām sarūk, tāpēc nav pārsteigums, ka arī akumulators saules paneļu sistēmā no modernas ekstras kļūst par pašsaprotamu sastāvdaļu. Turklāt līdz ar tehnoloģiju attīstās arī tās lietotāji, no pasīviem patērētājiem kļūstot par aktīviem ražotājiem ar daudz lielāku rīcības brīvību. Vai protam izmantot šo brīvību, lai kļūtu neatkarīgāki no elektroenerģijas kopējā tīkla?
Ir piektdiena, 2024. gada 10. maijs. Daugavā rimti plūst ūdens, HES turbīnas griežas, saule spīd un saules paneļi ģenerē elektrību. Tomēr ar saražoto elektrību Latvijas patēriņam nepietiek. Tāpēc Baltijas valstu vienotajā elektroenerģijas tīklā uz Latviju plūst igauņu saules enerģijas, vēja enerģijas un degakmens ģenerācija, kā arī Lietuvas vēja un saules parkos radītā elektrība.
Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?
No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh). Vēl tikai līdz šā gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli patlaban ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.
Ceturtdaļgadsimta laikā datu centri no nišas nozares izauguši par vienu no cilvēku ikdienas dzīves stūrakmeņiem. Lai arī daudzi to pat neapzinās, sporta arēnu izmēru teritorijas aizņemošajos modernajos datu centros glabājas viņu safotografētās bildes, iecienīto izklaides servisu saturs un pat interneta veikali. Nebūs pārspīlēti teikt, ka viss, kas notiek internetā, ir saistīts ar datu centriem. Līdz ar to globālie izaicinājumi un jaunās iespējas tieši ietekmē arī šo nozari.
Latvija jau vismaz divas reizes ir palaidusi garām iespēju attīstīt savu sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināli. Lai arī likumā ir noteikts termiņš — 2024. gada septembris —, kad ir jāpabeidz Skultes LNG terminālis, par tā nākotni joprojām tiek lauzti šķēpi. Neatkarīgi eksperti atzinuši, ka Latvijai pašai savs sašķidrinātās dabasgāzes terminālis ir gan nacionālās drošības jautājums, gan tam ir ekonomisks pamatojums. Skultes LNG termināļa esamība nozīmētu mazākus elektrības un gāzes rēķinus Latvijas iedzīvotājiem, kā arī neatkarību no Krievijas gāzes adatas.
Vēja parku būvētāju ieceres ir grandiozas — jau pieteikto un nākotnē plānoto vēja enerģijas projektu kopējā jauda vairākkārt pārsniedz Latvijas pašreizējo elektrības patēriņu
Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā. Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā šis bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos.
Jau vairāk nekā gadu ilgstošais neierasti augstu elektrības cenu periods daudziem iedzīvotājiem kļuvis par iemeslu pirmo reizi dzīvē painteresēties, no kurienes Latvijas mājokļos un sabiedriskajās ēkās nonāk elektrība, kā to saražo un vai to spējam izdarīt pašu spēkiem
Laikā, kad vēja enerģijas industrija uzņēmusi nepieredzētus apgriezienus, turbīnu ražotāji Eiropā ziņo par aizvien lielākiem zaudējumiem un atpaliek no konkurentiem Ķīnā
Šis gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie a/s Augstsprieguma tīkls, gan a/s Sadales tīkls infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
