src="https://www.arte.tv/embeds/it/112907-077-A?autoplay=true&platform=EXTERNAL&lang=en&subtitle=lv&metaLang=lv" width="720" height="406" frameborder="0" scrolling="no" allowfullscreen="allowfullscreen"> Redakcijas piebilde: video raidsabiedrības ARTE mājaslapā varēs apskatīt līdz šā gada 3.augustam. Šo iknedēļas raidījumu veido Eiropas sabiedriskā raidorganizācija ARTE. Tas tiek publicēts deviņās valodās, pateicoties sadarbībai ar El País (Spānija), Gazeta Wyborcza (Polija), Internazionale (Itālija), Kathimerini (Grieķija), Le Soir (Beļģija), Telex (Ungārija
Karš Ukrainā.
Karš Ukrainā ilgst jau divus mēnešus, un, pēc ANO datiem, valsti pametuši 5,2 miljoni iedzīvotāju. Līdz šīs nedēļas sākumam nebija sekmējušies Krievijas mēģinājumi nodibināt pilnīgu kontroli Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas austrumos, kā arī nodrošināt sauszemes koridoru uz okupēto Krimu. Savukārt Mariupolē pretestību izrādīja tur ielenktie ukraiņu kaujinieki. Ukrainas armijas aplēses liecina, ka karā krituši aptuveni
Krievija saskarsies ar visu veidu ekonomiskajām sankcijām, ja tā iebruks Ukrainā, svētdien pēc G7 valstu samita paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministre Elizabete Trasa. G7 valstu ministri aicināja Krieviju pārtraukt agresīvo retoriku, deeskalēt situāciju un risināt jautājumus ar diplomātijas starpniecību. G7 paziņojums sekoja pēc ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina divas stundas ilgās sarunas pagājušās nedēļas sākumā. Pirms tikšanās Baidens kopā ar Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Itālijas līderiem formulēja kopēju stratēģiju un sarunā Putinam pauda bažas par Krievijas karaspēka mobilizāciju pie Ukrainas robežām. Viņš arī apliecināja atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien noraidīja Krievijas prasību atcelt 2008. gadā pieņemto lēmumu, ka alianses durvis paliek atvērtas Gruzijai un Ukrainai.
Nīderlandes vadītā starptautiskā izmeklētāju komanda pagājušajā nedēļā publicēja telefonsarunas, kuras Maskavu saista ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Austrumukrainas 2014. gadā. Telefonsarunas liecina par ciešām saitēm starp augsta ranga Krievijas amatpersonām un prokremlisko karotāju līderiem, tajā skaitā tiem, kuri tieši apsūdzēti par saistību ar lidmašīnas notriekšanu. Malaizijas aviolīniju reisa MH17 lidmašīnu notrieca 2014. gada 17. jūlijā. Gāja bojā visi 298 pasažieri. Maskava vienmēr noliegusi savu saistību ar šo noziegumu un tagad apšauba arī telefonsarunu īstumu.
Lielbritānijas premjere Terēza Meja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka no amata atkāpsies 7. jūnijā. Viņa paliks amatā kā pagaidu premjere, kamēr izraudzīsies jaunu partijas līderi. Meja izteica nožēlu, ka nav izdevies īstenot Lielbritānijas izstāšanos no ES. Dienu pēc Mejas atkāpšanās uz augsto amatu pieteicās jau pieci kandidāti, to skaitā arī bijušais ārlietu ministrs Boriss Džonsons.
Svētdien Lietuvā notika prezidenta vēlēšanas — lietuviešiem bija jāizvēlas viens no deviņiem kandidātiem, un balsošanā piedalījās 56%. Visvairāk balsu saņēma bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte (31,13%) un ekonomists Gitans Nausēda (30,95%), bet premjers Sauļus Skvernelis palika trešais un paziņoja, ka atkāpsies no amata. 26. maijā notiks vēlēšanu otrā kārta.
Igaunijas sabiedriskā medija Radio2 komentētājs Ahto Lobjaks ir jau otrais žurnālists, kurš medija vadībai iesniedza atlūgumu, jo nevēlas nodarboties ar pašcenzūru. 22. aprīlī atlūgumu iesniedza Postimees žurnāliste Vilja Kīslere, kura, tāpat kā Lobjaks, bija kritizējusi valdības koalīcijā esošo labējo partiju EKRE. Šīs partijas pārstāvis iepriekš aicināja par neobjektivitāti no ētera atstādināt dažus sabiedriskā medija žurnālistus.
WikiLeaks dibinātāja Džuljena Asanža septiņi dīvainie gadi pašizvēlētā izolācijā
Londonas prese baumo, ka drīz savu patvērumu Ekvadoras vēstniecībā nāksies pamest WikiLeaks dibinātājam Džulianam Asanžam. 47 gadus vecais austrālietis nepilnus 20 kvadrātmetrus plašajā miteklī ir pavadījis jau gandrīz sešus gadus.
Mitrovicā otrdien nošauts Ziemeļkosovas serbu politiskais līderis Olivers Ivanovičs. Tas radījis bažas par etniskās spriedzes pieaugumu reģionā. 64 gadus vecais Ivanovičs bija viens no vadošajiem serbu politiķiem Kosovas ziemeļos, kur dzīvo daudz serbu. Pēc 1998.—1999. gada kara starp Kosovas albāņu separātistiem un Serbijas spēkiem Ivanovičs kļuva par vienu no galvenajiem sarunvedējiem ar NATO, ANO un vēlāk arī ES. Tika uzskatīts, ka viņš atbalsta dialogu ar Kosovas albāņu kopienu. Lai arī tiesāts Kosovā par kara noziegumiem, Ivanovičs tika uzskatīts par mērenu politiķi. Piektdien pēc ilgām sarun
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
