Ēkas ir viens no lielākajiem enerģijas patēriņa avotiem Eiropā, radot vairāk nekā trešdaļu no t.s. kaitīgajām emisijām. Tāpēc Eiropas Zaļā kursa un klimata neitralitātes mērķu kontekstā nekustamajam īpašumam ir pievērsta īpaši liela uzmanība – jaunas prasības nozares regulējumā nozīmē, ka nekustamā īpašuma nozarei būs jāturpina mainīties, bet politikas veidotājiem jāmeklē veidi, kā sasniegt klimata mērķus agrāk būvētajās ēkās.
Šā gada maijā spēkā stājās pārstrādātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu[1], kas diezgan skaidri pasaka, ka visām jaunajām ēkām līdz 2030. gadam ir jābūt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam esošās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām. Tā ir pāreja jau no nozarē bieži dzirdētā NZEB (nearly zero energy building – gandrīz nulles enerģijas ēkas) uz ZEB (zero emission building – bezemesiju ēkas) standartu.
Pirms diviem gadiem stājās spēkā jauns normatīvais regulējums liftu un vertikālo cēlājplatformu drošības un tehniskajai uzraudzībai - noteikumi Nr. 679. Tie maina lietošanā esošo liftu, sevišķi to, kas uzstādīti līdz 2000.gada 1. septembrim, tehnisko uzraudzību, un liek rēķināties ar augstākām liftu drošības prasībām. Atkarībā no liftu tipa un bīstamības pakāpes, risku novēršanas vai samazināšanas pasākumi jāveic 5-15 gadu laikā līdz 2040. gadam, kas ir maksimālais termiņš.
Energoefektivitāte ir attiecība starp iegūto preci vai pakalpojumu un patērēto enerģiju. Mūsu mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk preces, patērējot pēc iespējas mazāk enerģijas. Salīdzinājumam – LED spuldzītes izmanto par 75% mazāk enerģijas par parastajām spuldzēm, bet “dzīvo” 25 reizes ilgāk. Izklausās labi, bet kāpēc, neskatoties uz to, ka izmantoju tikai LED spuldzes, mani enerģijas patēriņa rēķini mājās joprojām liek manam žoklim atkārties, it īpaši aukstajos ziemas mēnešos?
Lietuviešu pilsētplānošanas eksperts Martins Marozs iesaka, ko darīt, lai pilsētas guļamrajoni iegūtu pievilcīgus vaibstus
Dānija ķērusies pie «nerietumniecisko» pilsētrajonu izskaušanas
llgtermiņa mājokļu politikas trūkums valstī ir izraisījis mājokļu krīzi. Rīgas Tehniskās universitātes eksperti ir secinājuši – padomju laikos celtajām daudzdzīvokļu mājām nolietojums ir sasniedzis kritisko slieksni. Tas ir drauds - ja tuvāko gadu laikā netiks veikta plaša padomju blokmāju renovācija, daudzi cilvēki var palikt bez mājokļa.
10 lielākie nekustamo īpašumu būvniecības projekti galvaspilsētā, ko iecerēts pabeigt šogad vai nākamgad
Iedzīvotāju piespiedu evakuācija no dzīvokļu namiem Valdemāra ielā Rīgā liek jautāt — cik drošas ir vecās celtnes, kurās dzīvojam?
Ziņa par neseno avāriju daudzdzīvokļu mājā Bolderājā, kur atdalījās jumta panelis un iekrita bēniņu stāvā, daudziem ne tikai raisīja satraukumu, bet arī lika aizdomāties, vai kaut kas līdzīgs nevar atgadīties viņu dzīvesvietās.
Šķiet, tik nervozi kā šogad jaunā apkures sezona nav gaidīta nekad: nav pārliecības ne par siltumenerģijas tarifiem, ne arī par cilvēku spēju samaksāt sagaidāmi lielos rēķinus. Taču siltuma piegādātāju un likumdevēju rokās ir vairāki instrumenti, lai iedzīvotāji un namu apsaimniekotāji šo ziemu varētu pārlaist mazliet vieglāk. Manuprāt, būtu nolaidīga attieksme vismaz daļu no tiem neizmantot.
Pārvēršot Rīgas atkritumu apsaimniekošanas 2021.gada datus grafikos, jāsecina – rīdzinieki grib šķirot!
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
