disleksija
- Raksts
- 27.02.2025.
Citplanētieši nāk
- Pusdienās
- 19.02.2025.
- Marija Leskavniece
Īpašas spējas
- Viedoklis
- 29.08.2024.
Vai mūsu skolas ir gatavas bērniem ar UDHS?
- Personība
- 09.01.2013.
Mazās, zilās plūmītes
- Raksts
- 27.02.2025.
Citplanētieši nāk
Pagājušajā vasarā man bija iespēja nopirkt lētu eholoti laivai (tā ir ierīce, kas palīdz noteikt, vai vietā, kur makšķerēju, vispār ir zivis). Nenopirku. Makšķerēšana man ir līdzīga lasīšanai un rakstīšanai. Tā ir noslēpumaina un neatvieglota. Un tāpēc dzīva.
- Pusdienās
- 19.02.2025.
- Marija Leskavniece
Īpašas spējas
Neiroatšķirīgi cilvēki nav vis trūkums sabiedrības kopējā audumā, kas pārējiem jāaizlāpa, bet gan neizmantots potenciāls, uzskata neirodažādības eksperte Kima To
- Viedoklis
- 29.08.2024.
Vai mūsu skolas ir gatavas bērniem ar UDHS?
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka vidēji 5-10% bērnu ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS). Tas nozīmē, ka gandrīz ikvienā klasē vai bērnudārza grupā ir vismaz viens bērns ar UDHS, kura galvenās izpausmes ir neuzmanība, impulsivitāte un hiperaktīva uzvedība. Ja traucējumi netiek savlaicīgi pamanīti un bērns par savām grūtībām saņem sodu, nevis palīdzību, tas var rezultēties ar nevēlamu uzvedību. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka klasē nereti mācās 20 un pat 30 bērni un pedagogi saskaras ar lielu slodzi, kas būtiski apgrūtina situāciju. Strādājot ar bērniem ar UDHS, liela nozīme ir gan vecāku un pedagogu sadarbībai, gan dažādiem atbalsta instrumentiem, kas palīdz izprast UDHS un sniedz konkrētus ieteikumus.
- Viedoklis
- 12.04.2023.
Vai mums pietrūkst drosmes iekļaujošajai izglītībai?
Tas ir tik tiešām dīvaini, ka 2023. gadā izglītības sistēmā joprojām darbojas pagājušā gadsimta 70. gados radīti principi, taču tāda ir realitāte t.s. bērniem ar kodu. Lai gan virkne valstu, kuru izglītības virzienam cenšamies sekot, piemēram, Somija, ir atteikusies no kodiem, bet Latvijā joprojām cenšamies risināt problēmas ar birokrātijas palīdzību. Kodi savulaik tika radīti, lai nodrošinātu piekļuvi segregētai speciālajai izglītībai. Laikā, kad cenšamies īstenot iekļaujošu izglītību, būtu jāvirzās prom arī no kodiem. Tāpat kā no pedagoģiski medicīniskajām komisijām, kas ir ideoloģiski novecojis mehānisms.
- Viedoklis
- 29.09.2018.
Mammas pieredze: Vidusskola nav tiem, kas jauc burtus jeb Disleksija Latvijā
Šā gada janvārī manu dēlu Marģeru atskaitīja no Jaņa Rozentāla mākslas skolas par nesekmību matemātikā. Pēc pirmā semestra saskaņā ar skolas noteikumiem viņam pienācās pēcpārbaudījums, kurā Marģers nespēja veiksmīgi tikt galā ar vienkāršu uzdevumu. Kad vēlāk ar vīru un dēlu piedalījāmies pārrunās ar skolas vadību, tika uzsvērts: kontroldarbs bijis sagatavots tik viegls, ka to nokārtojusi pat meitene ar garīgu atpalicību, kamēr Marģers neesot iemācījies logaritmu definīciju. Kad pajautāju, vai viņš zina šo definīciju, dēls attrauca, ka nē. “Nu, lūk!”, izsaucās direktors, un atskaitīšanas lēmums tobrīd netika mainīts. “Es muļķīgi pateicu,” dēls komentēja mājupceļā. „Man vienkārši sajuka tie burti.”
- Personība
- 09.01.2013.
Mazās, zilās plūmītes
Kārļa Skalbes mazdēls Andrejs Legzdiņš no Zviedrijas, tikko izveidojis grāmatu par savu dzīvi, vecumdienās ar vienu kāju stāv Latvijā. Te viņam ir vasaras māja un bērnības augļu koks
