Mēs dzīvojam laikā, kad šķiet – digitālo transformāciju vēlas ikviens uzņēmums. Tomēr Latvijā, lai gan uzņēmējiem ir motivācija, finansējums un dažkārt arī reālas ieceres un mēģinājumi ieviest izmaiņas savā uzņēmumā, līdz pozitīvam rezultātam nonāk tikai retais. Kādēļ tā?
2024.gadā izglītība kopumā ir gatava pārmaiņām iespējamo globālo notikumu un tehnoloģisko sasniegumu kumulatīvajā ietekmē. Šis gads būs izšķirīgs izglītības nākotnes virziena noteikšanā.
Digitalizācija un digitālā transformācija pēdējos gadus ir vieni no aktīvākajiem procesiem, kā tiek īstenota valsts pārvaldes darba efektivizācija, attīstot stratēģijas, kuras orientētas uz klientu apkalpošanas kvalitātes celšanu. Arī aktuālajā MK rīkojumā par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, varam atrast vairākus virzienus, kur tiek aprakstīti vēlamie rezultāti digitālās transformācijas procesiem. Nozīmīgs apakšvirziens ir valsts pārvaldes pakalpojumu digitālā transformācija – klientorientēta procesu optimizācija, kas nosaka, ka valsts pārvaldes pakalpojumus ir jāpārveido, organizējot tos no klienta skatu punkta. Pamatnostādnēs viss ir ļoti pamatoti un skaidri aprakstīts, tomēr gala rezultāti nereti izrādās neefektīvi un galvenais mērķis – efektīva klientu apkalpošanas kanālu izveide – nav sasniegts. Kāds tam ir iemesls?
Kad Volodimirs Zelenskis kandidēja uz Ukrainas prezidenta amatu, viņš savā vēlēšanu programmā apsolīja radīt «viedtālruņu valsti». 2019. gadā šo ideju Ukrainā izprata tikai daži cilvēki un, visticamāk, par to pasmaidīja. Tāpat kā par ideju veidot Digitālās transformācijas ministriju.
Mēs atrodamies digitālās transformācijas laikmetā un tehnoloģiju attīstības ātrumi uzņem jaunus apgriezienus. Vadošais globāla mēroga tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu sniedzējs International Data Corporation lēš, ka digitālās transformācijas izdevumi globāli palielināsies no 1,8 triljoniem dolāru 2022. gadā līdz 2,8 triljoniem dolāru 2025. gadā. Uzņēmumi atvēl savus resursus inovatīvu rīku, kā, piemēram, mākslīgā intelekta un darba modeļu – attālinātā vai hibrīda – ieviešanai, cerot ar vien paaugstināt savus darba rezultātus. Tomēr nereti, galveno uzmanība vēršot tikai tehnoloģiju attīstībai, mazāk tiek domāts par darbinieku pieredzes kvalitāti. Rezultātā bez zinošas komandas, kas tic sava uzņēmuma misijai un ir ieinteresēta tā panākumos, nevar radīt noturīgu sniegumu, un vērienīgie ieguldījumi tehnoloģiju attīstībā var būt veltīgi.
Eiropas pāreja uz zaļu, ilgtspējīgu, atjaunojamu un noturīgu enerģētiku ir digitālā transformācija, kurā viena no galvenajām lomām ir pārmaiņas būvniecības nozarē, uzmanības centrā izvirzot cilvēku un tā vajadzības.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
