Septembrī inflācija tupināja samazināties. Jau otro mēnesi pēc kārtas Latvijā bija novērojama deflācija, cenām krītoties par 0,4% salīdzinājumā ar augustu. Savukārt gada inflācija bija 3,3% un šādu inflācijas līmeni pēdējo reizi pieredzējām 2021. gada augustā. Arīdzan inflācija eirozonā atkāpusies līdz divu gadu zemākajai vērtībai, kas stiprina mūsu prognozes, ka Eiropas Centrālās Bankas procentu likmes tuvākajā nākotnē vairs netiks celtas.
Gada inflācija Latvijā jūlijā turpināja samazināties, tā bija par pusotru procentpunktu zemāka nekā jūnijā jeb 6,4% pretstatā 7,9%. Jūnijā gada inflācijas kritums bija rekordstraujš (-4,2 pp), jo to noteica gan bāzes efekts (dramatiskie notikumi 2022. gadā), gan neparasti liels cenu kritums mēneša griezumā. Jūlijā bāzes efektam neviens vairs nepalīdzēja, jo pret iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 0,7%. Taču sagaidāms, ka augusta datos redzēsim ļoti tīkamu sezonālo mēneša deflāciju un gada inflācijas kritums atkal paātrināsies, tai noslīdot zem eirozonas vidējā līmeņa. Izslēdzot elektrības tarifu kāpuma ietekmi, cenu līmenis mēneša laikā būtiski nemainījās. Lietuvā patēriņa cenas jūlijā mēneša griezumā samazinājās par 0,2%, bet Igaunijā par 0,6%.
Jūnijā patēriņa cenas gada griezumā pieauga par 7,9%, savukārt mēneša griezumā tās samazinājās par 1,4%. Tas ir jauns mēneša deflācijas rekords, iepriekšējais bija -1,1%, tas turējās kopš 2003.gada augusta. Augusts ir tipiskākais sezonālās deflācijas mēnesis, cenas jūnijā pret maiju visbiežāk pieaug. Arī pirms šī gada jūnija ir bijuši daži izņēmumi, piemēram, 2009.gadā –0,5%.
Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (broad money – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju. Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, ietekmē cenu inflāciju.
Patēriņa cenas novembrī bija par 21,8% augstākas nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka inflācija jau piecus mēnešus ir gandrīz nemainīgi augstā līmenī. Šos vārdus vēl varēs atkārtot divus vai trīs mēnešus, pēc tam gada inflācijas rādītājs strauji samazināsies un nākamā gada beigās varētu būt tuvu nullei.
Augustā inflācijas pieauguma skrējiens apstājās, cenu kāpums gada griezumā palika nemainīgs jeb 21,5%. Tas nenozīmē, ka būtu apstājies cenu līmeņa kāpums, jo dzīves dārdzība augustā pret jūliju pieauga par 0,4%. Ja pagājušā gada augusts būtu bijis “normāls”, tas ir, cenu līmenis pret jūliju tad būtu samazinājies, gada inflācija jaunākajos datos būtu turpinājusi augt. Pagājušā gada vasara bija brīdis, kad sākās lielais cenu skrējiens. Gada inflācija varētu turpināt pauzi septembrī, pēdējo lielo soli augšup tā spers oktobrī, kad stāsties spēkā jaunie Rīgas Siltuma tarifi. Pēc tam vēl pāris mēnešus inflācija nedaudz pieaugs.
Ja saglabāsies pašreizējie Covid-19 ierobežojumi un lēnais inficēto skaita samazināšanās temps, epidemioloģiskā situācija Latvijā varētu uzlaboties maijā, pirmdien paziņoja SPKC. Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar iepriekšējo saslimstība samazinājusies par 11,2%. Tomēr jaunais un lipīgākais Covid-19 paveids Latvijā konstatēts jau vairāk nekā 20% paraugu.
Salīdzinājumā ar oktobri cenām samazinoties par 0,3%, gada deflācija novembrī padziļinājās līdz 0,7%. Jau trešo reizi pandēmijas periodā ir fiksēts šāds cenu kritums gada griezumā, un tas ir nedaudz atvieglojis dzīvi šajā sarežģītajā laikā. Citkārt gan līdzīgu deflāciju ir bijis iespējams baudīt bez tik dramatisku notikumu “palīdzības”. Izejvielu cenu krituma izraisītajā 2015. un 2016. gada deflācijas periodā cenu kritums aizsniedzās līdz pat 0,8%.
Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē. Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau patlaban, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas “atdzišanas” ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.
Jūnijā Latvijā turpinājās deflācija, cenas bija par 0,7% zemākas nekā pērn jūnijā. Šo cenu kritumu vairāk nekā pilnībā izskaidro transporta izmaksu samazināšanās, tātad pārējo produktu cenas kopumā ir kāpušas.
Saeima piektdien pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu. Tas paredz, ka arī pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā valdība varēs noteikt pulcēšanās ierobežojumus, prasības publiskās vietās, sabiedriskajā transportā, kā arī lemt par skolu darbību un attālinātajām mācībām, par veselības aprūpes pakalpojumiem. Deputāti neatbalstīja lielāku pieļaujamo virsstundu skaitu mediķiem un iekšlietu darbiniekiem. Likums būs spēkā tik ilgi, kamēr pastāv Covid-19 epidemioloģiskās drošības draudi. Latvijā līdz otrdienai ar Covid-19 bija inficēti 1089, bet 26 miruši.
Maijā pirmo reizi kopš 2016.gada jūnija reģistrēta deflācija, cenām salīdzinājumā ar pērno maiju samazinoties par 0,6%. Šis patērētājiem patīkamais brīdis pienāca, pateicoties tam, ka cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir samazinājušās jau divus mēnešus, bet martā to kāpums bija neparasti mazs.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
