Jau teju četrus gadus personas datu izmantošanu Eiropas Savienībā aizsargā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tā reglamentē personu datu izmantošanu, lai iedzīvotāji varētu saglabāt kontroli pār saviem datiem, bet valsts un privātais sektors – apstrādāt personu datus atbilstoši noteikumiem.
Pirms ikvienas publikācijas, kurā redzama kāda cita persona, ir vērts apdomāt, kā tu justos, ja kāds par tevi publicētu šādu informāciju vai attēlu. Satraucošu, smieklīgu vai pikantu situāciju atspoguļojums sociālajos tīklos izplatās zibenīgi un var pievērst plašu sabiedrības uzmanību. Tomēr vērts atcerēties par informācijas nezūdamību internetā un paša atbildību, to izplatot. Kas jāņem vērā ikvienam interneta lietotājam?
2017. gadā valsts pārvaldes iestādes, parakstot memorandu par principa “Konsultē vispirms” ieviešanu, vienojās uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā un mainīt pieeju, kādā uzraugošās iestādes sadarbojas ar uzņēmējiem. Kopš memoranda parakstīšanas ir veikts apjomīgs darbs ar mērķi pilnveidot uzraugošo iestāžu darbu un sadarbību ar uzņēmējiem, veidojot uz klientu orientētu valsts pārvaldi.
Latvijas Drošāka interneta centra un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” pētījums vēsta, ka katrs otrais interneta lietotājs ir saskāries ar pārkāpumiem internetā. Cilvēki aizvien tiek aicināti pievērst uzmanību nelegālajam saturam un pārkāpumiem, tai skaitā internetā piedzīvotai šantāžai vai draudiem, finanšu krāpšanas shēmām un emocionālai vardarbībai. Par drošību internetā jādomā pirms ikvienas darbību veikšanas, nevis brīdī, kad sekas vairs nav novēršamas, ļoti jāpiedomā pie savu personas datu aizsardzības. Pēc Datu regulas ieviešanas jau vērojamas vairākas pozitīvas izmaiņas, taču par rezultātiem spriest būtu pāragri.
Šā gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras gandrīz ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4% no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.
7 lietas, ko ikvienam vērts zināt par Vispārīgo datu aizsardzības regulu
Pārcentība Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā iezīmē ierēdņu vēlmi pēc jaunas, visvarenas represīvas institūcijas izveides.
Jau pavisam drīz, 2018. gada 25. maijā, visiem komersantiem, organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm būs jāievēro un jāpiemēro Vispārīgā datu aizsardzības regula. Plašsaziņas līdzekļos daudz tiek diskutēts par to, vai mēs esam gatavi regulas ieviešanai, taču būtiski ir savlaicīgi noskaidrot, kuri regulas punkti varētu būt lielākie klupšanas akmeņi mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU), kam jāpievērš lielākā uzmanība un ar ko vajadzētu sākt, lai ieviestu kārtību savā datu plauktiņā.
Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā datu regula, skarot visus komersantus, organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tā precizēs personas datu regulējumu, sniegs personai daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses.
Pēc Valsts kontroles pārbaudes plānots apvienot vai pievienot lielākām 24 mazās valsts iestādes
Lieta ierosināta pēc privātpersonas sūdzības Datu valsts inspekcijā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
