Viens no spilgtākajiem manas paaudzes kinotrilleriem – režisora Aloiza Brenča filma Mirāža (1983) – piedāvāja skatītājiem ko iepriekš neredzētu. Tur bija (gandrīz) autentiska Amerika ar visiem kapitālisma atribūtiem – lielām automašīnām, cigarešu reklāmas plakātiem, kokakolu un alkatīgiem cilvēkiem, kuri nolaupa inkasācijas auto ar trim miljoniem dolāru seifā. Nieka 40 gadus vēlāk aina ar bankas aplaupītājiem ir kļuvusi par eksotisku dīvainību, jo skaidra nauda bankās vairs praktiski neglabājas un tās pārvietošanās nav saistīta ar ātri braucošām mašīnām uz šosejām, bet pavisam statiskām “mašīnām”, kas stāv uz rakstāmgaldiem vai serveru telpās. Datu un informācijas laikmets ir mainījis ne tikai mūsu ikdienu un paradumus, bet arī jautājumus, kuri ir mums visiem nozīmīgi. Viens no tiem, – daudzu, pagaidām vēl sadrumstalotu, izkaisītu, datu savienojamība.
Pirms ikvienas publikācijas, kurā redzama kāda cita persona, ir vērts apdomāt, kā tu justos, ja kāds par tevi publicētu šādu informāciju vai attēlu. Satraucošu, smieklīgu vai pikantu situāciju atspoguļojums sociālajos tīklos izplatās zibenīgi un var pievērst plašu sabiedrības uzmanību. Tomēr vērts atcerēties par informācijas nezūdamību internetā un paša atbildību, to izplatot. Kas jāņem vērā ikvienam interneta lietotājam?
Latvijas Drošāka interneta centra un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” pētījums vēsta, ka katrs otrais interneta lietotājs ir saskāries ar pārkāpumiem internetā. Cilvēki aizvien tiek aicināti pievērst uzmanību nelegālajam saturam un pārkāpumiem, tai skaitā internetā piedzīvotai šantāžai vai draudiem, finanšu krāpšanas shēmām un emocionālai vardarbībai. Par drošību internetā jādomā pirms ikvienas darbību veikšanas, nevis brīdī, kad sekas vairs nav novēršamas, ļoti jāpiedomā pie savu personas datu aizsardzības. Pēc Datu regulas ieviešanas jau vērojamas vairākas pozitīvas izmaiņas, taču par rezultātiem spriest būtu pāragri.
Sarkanā pilnmēness dienā Francijas personas datu aizsardzības iestāde (CNIL) sodīja Google ar 50 miljonu eiro lielu sodu. Šis ir pirmais lielākais sods, kas balstās uz ES Datu regulu.
2018. gads informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem bijis izaicinājumiem un iespējām bagāts, kas saistāms gan ar komersantu gatavošanos Vispārējai Datu aizsardzības regulai (VDAR), gan pieprasījumu pēc IT pārmaiņām saistībā ar kases aparātu sistēmu noteikumu maiņu. Notika arī plaša mēroga darījumi, būtiski ietekmējot IT tirgu un tā attīstību – “Cognizant” pārņēma lielu daļu “Tele2 SSC”, notika daļēja “Barclays” Lietuvas centra pārcelšana uz "HCL Technologies", DNB banka strauji konsolidējās ar “Nordea”, bet “Emergn” apvienojās ar “Exigen Services Latvia”.
Mārketings ir viena no nozarēm, kas nav iedomājama bez dažādu datu apstrādes. Savukārt datu apstrāde nav iedomājama bez to aizsardzības mehānisma, īpaši pēc šā gada 25. maija, kad spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula. Gluži kā viss nezināmais, tā radīja satraukumu un virkni neskaidrību daudzu uzņēmēju vidū, radot arī aplamu priekšstatu par datu bāzēm nevis kā vērtīgu resursu, bet drīzāk apgrūtinājumu.
Jau trīsarpusi mēnešus spēkā ir stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas visā Eiropā nodrošina vienotu regulējumu personas datu apstrādei un aizsardzībai. Vistiešākajā mērā tā skar ikvienu komersantu, kas uzglabā un apstrādā fizisko personu datus, un jo vairāk šo datu ir komersanta rīcībā, jo lielāki ir datu apstrādes riski. Nodrošinot regulai atbilstošu uzņēmuma darbību, faktiski notiek šo risku apzināšana, preventīvi parūpējoties par to novēršanu. Un, lai arī liekas, ka šis process uzņēmējam sagādā virkni papildus rūpju, ilgtermiņā tas sniegs arī daudz ieguvumu. Ērtāka starptautiskā darbība, apgūstot jaunus Eiropas tirgus, zinošāki darbinieki un sakārtotas datu bāzes – ir tikai daļa no tiem. Un, protams, arī izvairīšanās no sodiem, kas var tikt piemēroti regulas pārkāpšanas gadījumos. Vairums pašmāju uzņēmumu vēl ir ceļā uz šo risku apzināšanu un novēršanu, saprotot, ka datu pārpilnība ne vienmēr ir bagātība – dažkārt tā var būt arī nasta.
Šā gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras gandrīz ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4% no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.
Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) stāšanās spēkā ir mainījusi sabiedrības attieksmi pret personas datiem, tādēļ uzņēmumi un organizācijas aizvien biežāk saskarsies ar cilvēku interesi par tiem sniegtās informācijas izlietošanas un glabāšanas mērķiem.
Gandrīz katrs no mums 25. maija priekšvakarā saņēma milzīgu daudzumu e-pastu, starp kuriem lielākā daļa bija ar mērķi atjaunot savas iepriekš dotās piekrišanas komerciālu paziņojumu saņemšanai. Atsevišķi e-pasti tika sūtīti, lai informētu mūs par izmaiņām privātuma politikās.
Gatavošanās 25. maijam, kad stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), atklāj ne vienu vien “robu” uzņēmēju zināšanās par personas datu apstrādi. Aptauja, kas veikta pēc zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” un IT uzņēmuma “Squalio” pasūtījuma, liek secināt, ka trūkst izpratnes par ļoti svarīgiem GDPR aspektiem.
Pārcentība Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā iezīmē ierēdņu vēlmi pēc jaunas, visvarenas represīvas institūcijas izveides.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!