Domājot par ietekmi uz vidi un CO2 emisijām, daudz tiek diskutēts par transportu un aviāciju, taču daudz retāk uzmanība tiek pievērsta IT nozares radītajām emisijām, jo tas nešķiet tik pašsaprotami. Vienlaikus Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Atsevišķi eksperti pauž viedokli, ka līdz 2030. gadam IT nozare varētu vēl krietni augt un sasniegt līdz pat 20% no visas kopējās elektrības patēriņa, tādēļ jau tagad ir ļoti būtiski strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas.
Pašlaik Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots Izglītības likuma grozījums, ar ko paredz ieviest viedierīču lietošanas kārtību izglītības iestādēs. Šķiet, ka likuma grozījumā ir jāparedz detalizētāks regulējums. Lai to pamatotu, vispirms mēģināsim kliedēt trīs sabiedrībā izplatītus mītus.
Tehnoloģiju integrēšana izglītības procesā sniedz virkni būtisku priekšrocību – palīdz labāk izprast tēmu, mācību priekšmetu, uzlabot sadarbību un komunikāciju, attīstīt radošumu un kritisko domāšanu. Tehnoloģijas ir arī iespēja vecākiem kļūt par daļu no mācību procesa. Svarīgi saprast, ka izglītības digitalizācija nenozīmē datoru katram bērnam, bet gan individuālu pieeju un sagatavošanos 21. gadsimta dzīvei un profesijām. Tieši tehnoloģijas ir atslēga, lai padarītu izglītību pieejamu ikvienam.
Ikviena viedierīce vai dators bez pietiekamas uzmanības tā aizsardzībai vispirms ir apdraudējums tiešajam lietotājam, bet pēc tam – arī valsts un sabiedrības drošībai kopumā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā būtiski palielinājies kiberuzbrukumu skaits, kas tiek vērsti pret Latvijas interneta lietotājiem. Valsts iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem uzbrūk ar mērķi destabilizēt darbību, bet iedzīvotājiem – lai izkrāptu naudu vai datus vai pārņemtu kontroli pār viņu ierīcēm. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji rūpējas par tīkla un tam pieslēgto iekārtu datu pārraides drošību, taču tas, kas notiek paša lietotāja “mājiņā”, ir katra ierīces īpašnieka atbildība.
Lai pilnīgi visām skolām nopirktu īpaši mācībām radītas viedierīces, Valsts prezidenta kanceleja izstrādāja sadarbības memorandu Dators ikvienam bērnam. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) konceptuāli ideju atbalsta, bet memorandu parakstīt nevar. Žurnāls Ir skaidro, kas rada šķēršļus valstij iegādāties viedierīces, lai visi bērni varētu mācīties arī attālināti.
Laikā, kad tirgoties nav atļauts, tirdzniecība nenotiek. Tik vienkārši var raksturot situāciju lielā daļā Latvijas veikalu. Tāpēc februāra mazumtirdzniecības dati joprojām rāda ievērojamu apgrozījuma kritumu gada griezumā, lai arī ir redzams uzlabojums kopš janvāra. Februārī kopējais apgrozījums veikalos pieauga par 4,4% pret janvāri, bet par 8,5% samazinājās attiecībā pret pērno februāri. Daudzus nepārtikas produktu plauktus norobežojošo lenšu pazušana no ikdienas preču veikaliem deva rezultātu, bet līdz normālai situācijai vēl tālu, turklāt šis attālums tuvākajā nākotnē vēl var īslaicīgi pieaugt.
Ja ne ik dienu, tad katru nedēļu redzam postu, kādu reālajā dzīvē nodara sociālajos medijos izcēlies konflikts. Pēc nesenā uzbrukuma ASV Kongresam vai arī Twitter tapušiem politiskiem lēmumiem Latvijā, kārtējo reizi varētu ironizēt, ka esam nonākuši turp, kur tiekušies – emociju vadītā informatīvā telpā, kas ietekmē ikvienu no mums. Sociālo mediju panākumi un radītie mīti ieplūst tradicionālo mediju formātos – laikrakstos, ziņu portālos, TV un radio – un galu galā ne tikai sasniedz dzirdīgas ausis, redzīgas acis, bet motivē cilvēkus rīkoties savā ikdienas dzīvē. Šī informācijas telpa ietekmē mūsu rīcību, ne tikai izvēloties sev tīkamo kurpju pāri, bet arī lemjot par valsts nākotni.
Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām LR Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumos nr. 321 “Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” jeb, izsakoties sabiedrībai plašāk zināmā terminoloģijā, noteikumos par t.s. datu nesēju atlīdzību (DNA). KM valdībā virzītie grozījumi paredz atjaunināt sarakstu, kurā iekļaujami vai, tieši otrādi, svītrojami datu nesēji, kuriem tiek piemērota DNA.
Kad pirms 11 gadiem ar domubiedriem dibinājām labdarības biedrību Taureņa efekts, par savu mērķi izvirzījām izkopt mērķtiecīgas ziedošanas risinājumus. Kā biedrības pamatakmeņus guldījām atslēgvārdus “nepieciešamais”, “iedvesmojošais”, “praktiskais”, arī tagad tik ļoti modernos “ilgtspējīgais” un “jēgpilnais”, un šie pamati ir palikuši nemainīgi arī šodien. Uz tiem attīstījušies un balstās mūsu darbības virzieni – projekti Latvijas bērnunamu audzēkņu atbalstam, kuros koncentrējamies gan uz materiālas palīdzības sniegšanu, gan rūpēm par šiem bērniem un jauniešiem noderīgu dzīves prasmju attīstīšanu, tāpat sekmējam viņu iekļaušanos sabiedriskās dzīves aktivitātēs, piemēram, dodot iespēju apmeklēt kino, izstādes, teātri, izklaides parkus, vērot sporta spēles un ar sportu arī nodarboties.
Paziņojums, ka mūsdienās informācijas tehnoloģiju (IT) izmaiņas notiek ļoti strauji, vairs nevienu nepārsteigs. Izmaiņas ir jaunā norma katram, kas saskaras ar tehnoloģijām. Produktu un risinājumu dzīves cikls saīsinās, bet jaunās versijas iznāk vismaz reizi mēnesī, turklāt ar nozari saistītiem cilvēkiem nepietiek tikai ar zināšanām par tehnoloģiskiem produktiem, bet nepieciešama pilna spektra informācija par tehnoloģiju pielietošanas iespējām, iespaidu uz biznesu, citu kompāniju pieredzi, izmantotajām metodēm. Tieši tehnoloģiju kopienas jeb “meetup” ir sadarbības formāts, kas iekļauj visas iepriekš minētās vērtības un ieguvumus.
Mākoņdatošana strauju attīstību uzsāka pirms vairākiem gadiem līdztekus ar skepses pilnām prognozēm par nozares turpmāku attīstību, kas galvenokārt tika saistītas ar bažām par datu drošību. Tomēr tehnoloģijas ikdienā attīstās straujāk nekā varam iedomāties, un datu uzglabāšana mākonī ir ikdiena teju ikvienam – nereti mēs paši pat īsti neapzināmies, ka katru dienu lietojam mākoņpakalpojumus. Katru reizi, kad izmantojam tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, sūtām e-pastu, straumējam filmas, mūziku, spēlējam spēles vai saglabājam saņemtos failus, ļoti iespējams, ka šīs darbības tiek veiktas, izmantojot mākoni.
1991. gadā Dagnija, pirmā sieviete programmētāja Detroitas firmā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
