Dabas degradācija un daudzveidības izzušana ir nopietns drauds cilvēku labklājībai – arī mūsu iespējām dzīvot pašu sugai piemērotā vidē. Tāpēc dabas saglabāšana un atjaunošana nav izvēle, bet gan skaudra nepieciešamība. Šādi brīdinoši apgalvojumi arvien biežāk izskan no zinātnieku puses. Un patiešām - šī nav apokaliptiska trauksmes celšana, bet zinātniski pamatota un kvantitatīvi aprēķināta iespējamā realitāte. Šajā rakstā pievērsīsimies planetāro robežu konceptuālajam ietvaram, kas uzskatāmi skaidro, kā daba nodrošina gandrīz visus resursus un funkcijas, kas ir izšķirīgi svarīgas mūsu ekonomikas pastāvēšanai, sabiedrības veselībai un vispārējai dzīves kvalitātei.
Plastmasas izstrādājumi joprojām veido vienu no lielākajiem vides piesārņojumiem pasaulē. No vienas puses, tā ir viegli pieejama un salīdzinoši lēta izejviela ar daudzveidīgu pielietojumu, bet, no otras puses, pēdējos gadu desmitos ir saražots tik daudz plastmasas vienību, ka tā kļuvusi par globālu vides piesārņojuma problēmu, tāpēc iedzīvotājiem aktīvāk jāiesaistās pašu radīto atkritumu šķirošanā, bet ražotājiem būtu vairāk jādomā par pārstrādātas plastmasas izmantošanu pirmreizējo materiālu vietā.
Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing). Turklāt šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.
Patlaban automobiļu ražotāju lielvalsts Vācija ir pret iekšdedzes dzinēju aizliegšanu Eiropas Savienībā no 2035. gada un pieprasa sakārtot likumdošanu par labu arī sintētisko degvielu izmantošanai. Jautājuma aktualizēšana ir atbalstāma arī Latvijā, jo svarīgi apsvērt jebkuru tehnoloģisko iespēju, kas ļautu mums virzīties tuvāk klimatneitralitātei. Turklāt alternatīvi varianti veidotu konkurenci un jaunas tendences.
Pirmoreiz cilvēces vēsturē uz planētas ir vairāk nekā astoņi miljardi iedzīvotāju. 2050. gadā varbūt būs jau 11 miljardi. Mēs visi gribam dzīvot labi — dzīvot ērtās mājās, braukt ar labām mašīnām un ēst kvalitatīvu pārtiku. Tātad konkurence par resursiem tikai pieaug, un aizvien aktīvāk jādomā, kā tos izmantot gudri. Taču jādomā ne tikai par resursu izmantošanu — mēs vairs nevaram atļauties pastāvīga pieauguma paradigmā pastāvošu ekonomisko attīstību, kas balstīta dabas resursu noplicināšanā. Protams, ir grūti pārslēgties no idejas par nemitīgu progresu, kas Rietumu sabiedrību veidojusi kopš apgaismības laikiem, uz principiāli jaunu modeli — ilgtspējīgāku un vairāk aprites ekonomikā balstītu priekšstatu par saimniekošanu.
Karstākā dekāde
Biologs un zivju ekologs Matīss Žagars pēta cilvēka darbības neskartas ekosistēmas un rosina ikvienam būt atbildīgam par to, kā lietojam planētas resursus
Zinātņu doktore Vaira Obuka un arhitekte Estere Savicka no ezera nogulumiem jeb sapropeļa veido sienas paneļus, kas labi absorbē skaņu un izmantojami arī kā dizaina elements
Iesaka Rūta Liepniece, Elektrum Energoefektivitātes daļas projektu vadītāja
Mūsdienu pasaules nesaudzīgā dzīšanās pēc ekonomiskās izaugsmes rada līdz šim nepieredzētus sugu izmiršanas draudus, kas var skart miljonu sugu visā pasaulē un grauj dabas vidi, no kuras dzīvotspējas atkarīga mūsu ekonomika, dzīves kvalitāte, pārtikas nodrošinājums un veselība, atzīts starptautiskā ekspertu ziņojumā, kas pirmdien publiskots Parīzē.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
