dabas piesārņošana
- Veiksme
- 27.03.2025.
Salaulāt zinātni un biznesu
- Tēma
- 25.09.2024.
- Ieva Jakone
Foreļu armāda
- Dzīve
- 31.07.2024.
Jūras tīrību mērot
- Analīze
- 02.08.2023.
- Ilze Šķietniece
Sūdi vagā
- Pasaulē
- 02.08.2023.
Lielā atkritumu muca
- Vide
- 19.12.2022.
Plastmasas lietus līst
- Veiksme
- 27.03.2025.
Salaulāt zinātni un biznesu
Pirms Diāna Afoņina stājās Vides konsultāciju biroja vadībā, zinātnieku kolektīvam trūcis biznesa vīzijas. Deviņu gadu laikā tā apgrozījums četrkāršojies, un tagad tam pieder lielākā privātā vides laboratorija Latvijā
- Tēma
- 25.09.2024.
- Ieva Jakone
Foreļu armāda
Vides organizācijas ceļ trauksmi par Rīgas līcī iecerēto foreļu fermas izbūvi. Tūristu iecienītākajās pludmalēs varētu skaloties zivju kakas, un jau tā smokošajā jūrā vēl vairāk trūkt skābekļa. Kāpēc šī iecere nav apturēta, par spīti jūras plānojumā noteiktajam?
- Dzīve
- 31.07.2024.
Jūras tīrību mērot
Kaut arī uz aci Baltijas jūras krasts šķiet arvien tīrāks, patiesībā sīku atkritumu smiltīs kļūst arvien vairāk, liecina kampaņas Mana jūra monitoringa rezultāti. Tās dalībnieki vasarās mēro piekrasti visā tās garumā
- Analīze
- 02.08.2023.
- Ilze Šķietniece
Sūdi vagā
Pirms pusotras nedēļas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas sistēmā notika avārija, radot vides piesārņojumu. Speciālisti noplūdi salīdzina ar pilienu jūrā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, tomēr — kā varēja sabrukt nesen būvēta dzelzsbetona siena?
- Pasaulē
- 02.08.2023.
Lielā atkritumu muca
Otrā pasaules kara munīcija, milzīga mirusī zona un globālā sasilšana apdraud jau tā trauslo Baltijas jūru. Vai to vēl var glābt?
- Vide
- 19.12.2022.
Plastmasas lietus līst
Kā panākt ekonomikas izaugsmi, vienlaikus neradot tik daudz pārpalikumu, un kā cīnīties ar atkritumiem ilgtspējīgi
- Vide
- 19.12.2022.
Audzēt vides apziņu
- 1 no 2 miljoniem
- 12.10.2022.
Matīss Caune, izsmēķu vācējs
- Radars
- 17.08.2022.
Radars pasaulē
- Analīze
- 16.06.2021.
- Ieva Jakone
Ardievas plastmasas šķīvīšiem
- Vide
- 19.12.2022.
Audzēt vides apziņu
Biologs un zivju ekologs Matīss Žagars pēta cilvēka darbības neskartas ekosistēmas un rosina ikvienam būt atbildīgam par to, kā lietojam planētas resursus
- 1 no 2 miljoniem
- 12.10.2022.
Matīss Caune, izsmēķu vācējs
Matīsam vislielākais prieks bija par to, ka piedalījās arī viņa jaunākais brālis — nekurnēja un ar prieku vāca atkritumus, kas piesārņo dzimtos Bieriņus. Jūlijā, augustā, septembrī prāvs pulciņš cilvēku, kuriem rūp daba, līkņāja pa visu Latviju, burkās vācot citu nevērīgi nosviestos izsmēķus. Tieši tie ir visvairāk izplatītā atkritumu vienība pasaulē. Izsmēķi, bezatbildīgi nomesti zemē, nesadalās pat piecpadsmit gadus, atstājot pēc sevis toksīnus un ķīmiskas vielas.
- Karš Ukrainā
- 07.09.2022.
Ukrainas kara balsis. Krieviju apsūdz vides iznīcināšanā
Anatolijs Pavelko ir vides zinātnieks, organizācijas Vide. Cilvēki. Likums vecākais jurists un arī karavīrs, kurš vēl pirms dažiem mēnešiem sēdēja ierakumos Ukrainas ziemeļos, tolaik ielenktās Čerņihivas pilsētas apkaimē, kad okupantu karaspēks draudēja uzbrukt Kijivai. Šobrīd viņš dienesta pienākumus — jauno kareivju mācīšanu, kuras pārtraukumā man izdodas viņu sazvanīt — cenšas apvienot ar savas galvenās profesijas pienākumu pildīšanu. «Kara sākumā aizgāju armijā brīvprātīgi, tāpēc man ir vieglāk dabūt no armijas brīvu laiku,» viņš paskaidro. Tajā viņš kopā ar citiem aktīvistiem vāc un dokumentē pierādījumus par okupantu nodarīto postu videi, lai pēc karadarbības beigām sūdzētu Krieviju starptautiskajā tiesā, pieprasot reparācijas par zaudētajām vides vērtībām.
- Radars
- 17.08.2022.
Radars pasaulē
Ukrainas parlaments pirmdien pagarināja karastāvokli līdz 21. novembrim. Krievija svētdien un pirmdien turpinājusi vairāku Doneckas apgabala austrumu pilsētu masīvu apšaudi. Hersonas apgabala vadība paziņoja, ka daļa krievu karaspēka komandieru pametuši Hersonu, tur dislocētajai armijai vairs nav neviena droša apgādes ceļa. Ukraiņi sašāvuši ceturto — pēdējo — tiltu Hersonas apgabalā, apstiprināja Ukrainas armija. Savukārt Luhanskas apgabala Popasnā ukraiņu spēki devuši triecienu Vagner grupas štābam un iznīcinājuši kaujiniekus.
- Viedoklis
- 21.07.2022.
Plastmasas, stikla vai šķiedras pudeles – kas ir nākotnes iepakojums?
Plastmasas pudeļu sadalīšanās var ilgt līdz 500 gadiem, nonākot dabā tās var piesārņot augsni un ūdeni. Tiek lēsts, ka okeānos peld 165 miljoni tonnu plastmasas atkritumu, kas apdraud jūras dzīvnieku veselību un drošību. Savukārt stikla pudeles sadalīšanās var ilgt 4000 gadus. Ja to daļas nonāk dabā, cilvēki un dzīvnieki var sagriezties uz stikla, dzīvnieki vai putni var norīt to, nespējot sagremot. Tas ir arī bīstams ugunsgrēka riska faktors.
- Analīze
- 16.06.2021.
- Ieva Jakone
Ardievas plastmasas šķīvīšiem
Iespējams, šie būs pēdējie Jāņi, kuros šašliku varēsim ēst no vienreizlietojamajiem plastmasas šķīvjiem
