Rakstā aplūkosim būtiskākos jautājumus par civiltiesisko atbildību, kas var rasties situācijā, kad darbinieks nodara zaudējumus darba devējam.
Pēc vairāku gadu gaidīšanas beidzot ticis pasludināts saīsinātais pirmās instances tiesas spriedums Zolitūdes krimināllietā un sabiedrība ir sašutusi. Ir saprotami, ka cilvēki, kuri zaudējuši tuviniekus vai cietuši paši, spriedumu vērtē negatīvi. Katrs šādā situācijā justu un paustu līdzīgas emocijas. Tāpat nepārsteidz, ka sabiedrības vairākuma vērtējums šajā gadījumā, tāpat kā vairumā sarežģītu situāciju, ir emocijās balstīts.
No brīža, kad informācija par mūsu izvēlēm, interesēm un uzskatiem ir ieplūdusi un uzkrājusies digitālajā pasaulē, ar pieaugošu intensitāti aktualizējas jautājums par tiesībām uz datu privātumu. Šajā rakstā centīsimies saprast, kam īsti pieder mūsu dati, tiklīdz tie nonākuši plašajā digitālajā sfērā.
Situācija. Trīs bērni – divi brāļi un māsa pirms 15 gadiem mantoja saimniecību, kuru līdz tam uzturēja vecāki kopā ar vienu no brāļiem, kurš tajā joprojām dzīvo ar ģimeni un uzskata par savām mājām. Lai nerastos nesaskaņas, viņš no abiem pārējiem mantiniekiem nopirka viņu daļas īpašumā, lai gan visu, kas tajā bija iekopts, bija finansējis pats kopā ar vecākiem. Pārējo mantinieku daļu iegāde izmaksāja prāvu summu, jo abi prasīja tirgus cenu. Nesen remonta laikā, demontējot vecās mēbeles, atradās mātes rakstīts testaments, kurā viņa visu īpašumu bija novēlējusi dēlam, kurš tagad tajā arī saimnieko…
Baltijas neatkarības cīnītājam, juristam Dītriham Andrejam Lēberam (04.01.1923 – 24.06.2004) - 95
Par riskiem un bērnu datu apdraudējumu digitālajā telpā, kas bieži ir publiskāka vieta nekā tirdzniecības centrs izpārdošanas laikā
Pret to iebilda LDDK un LTRK
Glābjoties no ātrajiem kredītiem, riskē sagraut uzņēmējdarbības vidi
Eiropas Komisija norāda uz būtiskiem trūkumiem Latvijas reformās
Papildus brīvdienas visiem, gandrīz visiem
Tikko izdevis grāmatu par UNESCO sarakstā iekļaujamajiem skandināvu kapiem Grobiņā, profesors Juris Urtāns sola aprakstīt arī sev piederošo Dzirkaļu pilskalnu. «Fiksēju savas izjūtas - nevis kā arheologs, kas to pēta, bet arheologs, kas tur dzīvo»
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā pagājis gandrīz tikpat daudz gadu, cik ilgi pastāvēja Latvijas valsts pirms okupācijas. Ar daudzām problēmām esam tikuši galā veiksmīgāk nekā starpkaru periodā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
