Ilgstoši ir diskutēts, kā Latvijā noturēt jauniešus. Manuprāt, atbilde ir sarežģīta un vienkārša vienlaikus – proti, cilvēkam ir jājūtas drošam vai vismaz cerīgam par savu nākotni, spēju īstenot sevi kā personību un pelnīt ar savu darbu Latvijā. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums piesaistīt augstākās izglītības iestāžu finansējumu to rezultātiem – absolventu skaitam un viņu nodarbinātības līmenim – ir signāls ne tikai augstskolām vētīt un uzlabot savas programmas, bet arī sabiedrībai – valstij rūp cilvēku un tautsaimniecības nākotne.
Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums. Tiek piešķirtas budžeta vietas, bet rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt, orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu, nevis tikai procesu.
Pēdējo divu gadu laikā Latvijas informatīvajā telpā pietiekami nozīmīgu vietu ir aizņēmuši materiāli par gatavojamiem grozījumiem Augstākās izglītības likumā. To sagatavošanas procesu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aizsāka jau 2019. gada septembrī – ar diskusiju ciklu, pat ar Valsts prezidenta iesaisti gaidāmās reformas apspriešanā utt. Tagad ir pagājuši gandrīz divi gadi, Saeimā ir izskatīti un apspriesti vairāki simti priekšlikumu, un visbeidzot 16. augustā likuma grozījumi ir stājušies spēkā. Tādēļ ir īstais laiks sākt vērtēt, ko tad likums tagad nosaka, bet galvenais – vai ar pieņemtajiem grozījumiem tiks sasniegti tā sākotnēji uzstādītie mērķi?
Vēlos šo rakstu pasniegt kā atbildi uz nesen portālā Ir.lv publicēto viedokli par to, ka būtu laiks atvadīties no budžeta vietām. Esmu priecīgs par to, ka ir aktualizēti jautājumi par augstākās izglītības finansēšanu Latvijā. Tomēr nevaru piekrist tēzei, ka Latvija būtu par daudz studentu. Tāpat arī jāsaprot, ka Latvija nav Anglija un ka mēs nevaram citu valstu sistēmas nekritiski pārkopēt uz valsti, kas ir par kārtu mazāka. Papildus tam, lai arī cik ļoti mums gribētos, lai visas mūsu augstskolas ir elitāras, tas gluži vienkārši nav iespējams. Pašlaik ir nepieciešams viedi ieguldīt mūsu augstākās izglītības sistēmā un skaidri saprast tās mērķus.
#GribuStudēt kampaņa ir sadzirdēta un būtība ir saprotama - studentiem nevajadzētu žonglēt mācības ar darbu, lai varētu izdzīvot. Ir pienācis laiks runāt par šīs problēmas cēloni - zīmīga valsts naudas daļa tiek "nodedzināta" budžeta vietās, maksājot par nekvalitatīvu izglītību studentiem, kam trūkst motivācijas vai kuri par izglītību var samaksāt paši. Tāpēc labākais, ko studentiem tagad var piedāvāt, ir "pelmeņu pabalsti" vai neizdevīgi bankas kredīti. Tā vietā - budžeta vietas jālikvidē un jāaizvieto ar viegli pieejamiem, valsts izsniegtiem aizdevumiem, kas nav piesaistīti konkrētai augstskolai. Tādā veidā mēs atbalstīsim motivētus studentus un liksim augstskolām uzlabot programmas. Kādas tagad ir problēmas?
Topošie studenti lielākajās valsts augstskolās izdarījuši savu izvēli. Kam par labu tā kritusi, un kāpēc 22% budžeta vietu augstskolās pašlaik palikušas neaizpildītas?
Jūsuprāt, augstākās izglītības kvalitāte pēdējos gados Latvijā kopumā...
Sāks starpdisciplināro programmu īstenošanu, dažas programmas tiks apvienotas
Rektoru padomes vadītājs uzskata, ka, pārejot uz kredītu sistēmu, aizbrauks vēl vairāk jauniešu
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
