braukšanas kultūra
- Tēma
- 29.01.2025.
- Ilze Šķietniece
Koncerta vietā — bēres
Drīz pēc traģiskā negadījuma, kurā gāja bojā meitene un diriģente no Ventspils, avārijā cieta arī skolēnu autobusa pasažieri Olainē. Cietušie nebija piesprādzējušies. Kā notiek bērnu pārvadājumi, un kurš tajos atbild par drošību?
- Viedoklis
- 06.11.2023.
Jaunas drošības prasības automašīnām. Vai tas palīdzēs glābt dzīvības?
Turpmāk visas jaunās automašīnas būs jāaprīko ar vairākām obligātām drošības tehnoloģijām — tā pagājušajā gadā lēma Eiropas Parlamenta deputāti. Jaunās regulas mērķis ir samazināt ceļu satiksmē bojā gājušo un cietušo skaitu. Sagaidāms, ka tehnoloģijas palīdzēs izvairīties no cilvēku kļūdām, kas izraisa ap 95% ceļu satiksmes negadījumu. Galvenie avāriju cēloņi ir ātruma pārsniegšana, neuzmanība un braukšana alkohola reibumā. Vai tehnoloģijas var palīdzēt?
- Aktuāli
- 12.07.2023.
Pārgalvīgas braukšanas rādītājs - satiksmes drošībai un braucēju izglītošanai
Lai ātrāk mainītu pārgalvīgo skrejriteņu lietotāju paradumus un uzlabotu pārvietošanās drošību, skrejriteņu operators Bolt sācis izmantot jaunu drošības funkciju – pārgalvīgas braukšanas rādītāju. Turpmāk ierobežos tos skrejriteņu lietotājus, kuri regulāri turpina pārvietoties bezatbildīgi.
- Viedoklis
- 11.07.2023.
Vai Latvijā nav pienācis laiks ceļa zīmei “Melnais punkts”?
Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022.gadā. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”. Vairākās Eiropas valstīs tie īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus.
- Viedoklis
- 27.06.2023.
Autovadīšanas kultūrai Latvijā jāmainās – katram ir jāsāk ar sevi
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā informācija liecina, ka pērn apdrošinātājiem kopumā pieteikti 33 230 ceļu satiksmes negadījumi. Ticams, ka skaitlis būtu krietni mazāks, ja autovadītāji ievērotu drošas braukšanas etiķeti un uzlabotu savu autovadīšanas kultūru. Tās vājos punktus īpaši redzam, piemēram, sastrēgumos, pirmā sniega laikā, kā arī intensīvas satiksmes apstākļos, piemirstot, ka ceļš nav izrādīšanās vieta, taurēšana sastrēgumā pavadīto laiku nesamazinās, kā arī agresija un tolerances trūkums remontdarbu laikā ātrāk bedres nesalāpīs.
- Viedoklis
- 29.09.2021.
Drošas satiksmes ABC: kā no teorijas pāriet uz rīcību
Augusts publiskajā telpā izcēlies ar ziņām par smagiem negadījumiem un lielu bojāgājušo skaitu uz Latvijas ceļiem – šī gada pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu pagājušogad negadījumu skaits ir audzis par aptuveni 10%, bet bojāgājušo skaits – par 9%. Iespējams, objektīvākus datus par kopējo tendenci mēs iegūtu, ja salīdzinātu šo gadu ar 2019. gadu, jo pagājušā gada statistiku ievērojami ietekmēja Covid-19. Taču svarīgākais ir ne tikai apkopot un izprast šos statistikas datus, bet gan pārvērst tos par efektīvu rīku situācijas uzlabošanai.
