Latvijā ir daudz radošu un uzņēmīgu cilvēku – mēs spējam pielāgoties, izdomāt risinājumus un atrast veidus, kā radīt jaunas lietas un īstenot dažādas idejas. Mums piemīt izdzīvošanas instinkts un inovāciju gars, kas redzams visās jomās – sākot no amatniecības un dizaina līdz tehnoloģijām un jaunuzņēmumiem. Tomēr, vai ar degsmi un entuziasmu pietiek un kāpēc ne visas idejas kļūst par biznesa veiksmes stāstiem?
Tehnoloģiju attīstība sniedz ne tikai ērtības un inovācijas ikdienas dzīvē, bet arī iespēju risināt sociāli nozīmīgas problēmas. Viena no problēmām, ar ko nereti saskaras vecāka gada gājuma cilvēki, ir problēmas ar atmiņu un plaisa starp paaudzēm, taču tehnoloģijas var to risināt, palīdzot saglabāt atmiņas kvalitāti un dzīvesstāstus nākamajām paaudzēm. Tā radās ideja par interaktīvu palīgu Campanon, kas uzdod personalizētus jautājumus, rosinot lietotājus atcerēties un stāstīt par dažādiem dzīves posmiem.
Par to, ka Latvijai ir kritiski vajadzīga uzņēmējdarbības un tās vides attīstība, runāts ir daudz – aktuāla ir Latvijas konkurētspēja pasaules tirgos, valsts un cilvēku ilgtermiņa labklājības izaicinājumi. Manuprāt, tikpat svarīgi ir sabiedrībā patiesi novērtēt uzņēmēju pienesumu, kā arī veicināt cilvēku, it sevišķi jauniešu vēlmi startēt uzņēmējdarbībā, kas nenoliedzami saistīta arī ar drosmi un uzdrīkstēšanos.
Šonedēļ zviedru mežsaimnieku kooperatīvs Södra gaida iespējamo pircēju piedāvājumus. Gribētāju vidū ir arī valsts un Rīgas dome
Ar Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītais Riga fertilizer terminal cīnās par ietekmi un miljoniem ar līdzšinējo biznesa partneri — «minerālmēslu karali» Dmitriju Mazepinu
Latvijas tautsaimniecības izaugsme un ekonomiskais uzplaukums noteikti ir sekmējams tieši ar inovācijām un mūsdienīgiem risinājumiem, tomēr pašlaik jaunuzņēmumu un tehnoloģiju ekosistēma saskaras ar jaunu talantu trūkumu. Lai veicinātu gan talantu attīstību, gan idejas, kas ir ne tikai inovatīvas, bet arī realizējamas, liela nozīme ir atbilstošām mācību programmām un tīklošanās iespējām. Lai radītu idejas, kas mainīs ekonomiku, jāapvienojas cilvēkiem no dažādām nozarēm, ar atšķirīgu pieredzi un izglītību. Mūsdienā
Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu. Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.
Šā gada pavasarī tika publiskots Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas LaSER) pētnieku Dauņa Audera un Ulda Spura sagatavotais pētījums Latvijas nākotnes scenāriji, ieskicējot iespējamās pārvērtības un pārmaiņas mūsu valstī līdz 2040. gadam.
Ikviens no mums priecājas, izdzirdot kārtējo Latvijas uzņēmuma veiksmes stāstu, kad kādam no jaunās paaudzes uzņēmējiem ir izdevies “uztaustīt” pieprasījumu un radīt uzņēmumu, kas apgroza miljonus. Protams, ne jau visi, kuri sēdējuši pat biznesa skolas skolā, apgrozīs miljonus, bet valstij pamatu pamatos ir vajadzīgi uzņēmīgi un mērķtiecīgi cilvēki – tādi, kuri spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, kuriem ir ambīcijas sasniegt savus mērķus jebkurā jomā, kuri ir pilni iniciatīvas darīt. Uzņēmējdarbība ir jebkuras valsts pamatvajadzība – ja nav uzņēmēju, nav kas maksā nodokļus. Turklāt, ja nav savu uzņēmēju, bet ir tikai investori, tad nopelnītais aizplūst uz citām valstīm.
Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?
Jaunā Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz uzņēmumiem sniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG (Environment, Social, Governance). Pirmās bezdelīgas uz Briseli laidīsies jau šogad, tomēr, aptaujājot Latvijas uzņēmumus, rodas pamatīgas šaubas, vai uzņēmēji vispār saprot, par ko ir jāziņo.
Darbaspēka trūkums gan individuāliem uzņēmumiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā iezīmējas kā viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai noturētu attīstības un inovāciju tempus. Augstskolas ir tās, kas sagatavo kvalificētus speciālistus darba tirgum, tāpēc nozaru uzņēmumu un augstāko izglītības iestāžu daudz ciešāka sadarbība ir kritiski svarīga, lai darba tirgū nonāktu speciālisti ar uzņēmējiem aktuālām zināšanām un prasmēm. To var panākt tikai ciešā ikdienas sadarbībā starp uzņēmumiem un mācību iestādēm.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
