Kādi ir aktuālākie sarunu temati, domājot par izaicinājumiem finanšu sektorā un ekonomikā? Tādu ir daudz, bet centīšos pieskarties tiem, kas ir aktuālāki finanšu sektoram. Vispirms – jautājums par to, cik daudz ir jāregulē bankas? Otrs jautājums ir, vai var piespiest bankas kreditēt vairāk un kas būtu jādara, lai veicinātu kreditēšanu? Kāda ekonomiskā politika ir kreditēšanu veicinoša? Trešais jautājums – kas jādara, lai attīstītu kapitāla tirgu Latvijā? Un, visbeidzot, kāda veida kapitālismu mēs vēlamies Latvijā un kādu lomu šajā modelī mēs vēlamies piešķirt valstij piederošajiem uzņēmumiem? Šajā rakstā centīšos atbildēt uz šiem jautājumiem.
Mēģinājumi apsteigt laiku akciju tirgū nedarbojas. Izredzes gūt panākumus ir daudz labākas, ja iegādātos vērtspapīrus saglabājat savā īpašumā un nopelnāt ilgtermiņā
Daudzas akciju tirdzniecības platformas izstrādājušas mobilās lietotnes vai ērti lietojamas mobilās versijas, kas ļauj tirgoties biržā cauru dienu un no jebkuras vietas
Latviešiem raksturīga viensētnieka mentalitāte, taču tā uz sadarbību nevirza. Mūsdienu uzņēmējdarbības vide ir atvērta, draudzīga, pretimnākoša. Tāpēc, ja gribam panākt straujāku un plašāku valsts kapitālsabiedrību izaugsmi un piesaistīt ārvalstu investoru finansējumu, viensētnieka mentalitātes gēns ir jāapslāpē, koncentrējot spēkus uz sadarbību.
Baltijas uzņēmumi jau vēsturiski finansējuma nepieciešamības gadījumā vērsušies pie bankām, taču ne vienmēr šī ir vienīgā iespēja. Vērtspapīru emitēšana ir apsvēršanas vērta un efektīva alternatīva papildu finansējuma piesaistei. Uzņēmumiem var emitēt gan kapitāla, gan parāda vērtspapīrus. Un obligāciju emisiju var veikt gan dažādas iestādes un institūcijas, gan privāti uzņēmumi. Pretēji akciju emisijai obligāciju emisija neietekmē uzņēmuma īpašnieku sastāvu.
Interviju Evikai Siliņai lūdzām jau divas dienas pirms viņas kabineta apstiprināšanas Saeimā 15.septembrī, taču izbrīvēt laiku sarunai jaunajai premjerministrei nenācās viegli. Tā esot bijusi «liela pretimnākšana no mūsu puses pirmajā darba dienā», viņa bilda pirms sarunas, kas notika uzreiz pēc koalīcijas sēdes 18.septembrī Ministru kabineta Zaļajā zālē, kur notiek valdības sēdes. Esot bijis «traks grafiks», un «ceru, ka būšu loģiska tik vēlu vakarā».
Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7% investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16%. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?
Latvija šobrīd ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kas vēl nepraktizē valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā, kā rezultātā Lietuvas un Igaunijas biržas uzņēmumu tirgus kapitalizācijā ir nepilnas septiņas reizes lielāka nekā Latvijā. Kā lēmums par valsts uzņēmumu kotēšanu biržā stiprinātu Latvijas ekonomiku, un vai ieguvēji būtu ne tikai uzņēmēji un investori, bet arī iedzīvotāji?
Ilgtermiņa labklājības veidošanā ieguldījumi ir neatņemama sastāvdaļa. To pēdējos gados apzinās arī arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, kuri sākuši ieguldīt brīvos līdzekļus finanšu tirgos. Tāpēc likumsakarīgi, ka brīdī, kad finanšu tirgi piedzīvo būtiskas svārstības vai kritumu, daudzus pārņem bažas un satraukums. Tas ir saprotams, jo vairumam cilvēku ikdienas steigā nav laika un vēlmes aktīvi sekot līdz izmaiņu pamatojumam. Arī profesionāļi pēdējā laika notikumus uztvēruši gana nemierīgi, taču, izprotot procesu kopsakarības, ir skaidrs, ka esam periodā, kad ilgtermiņā ir labas iespējas veikt izdevīgus ieguldījumus.
Veidojot prioritāri veicamo darbu sarakstu jaunajai valdībai, tiek meklēti veidi, kā samazināt Latvijas ekonomisko atpalicību no mūsu kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Publiski daudz tiek runāts, ka Latvijā nepieciešams īstenot reformas, lai apturētu pēdējos gados novēroto atpalicību no mūsu kaimiņvalstīm, un uz to publiski norādījis arī Latvijas valsts prezidents Egils Levits.[1]
Jau kādu laiku pasaulē vērojams energoresursu, tai skaitā elektroenerģijas, cenu kāpums, ko visvairāk izjūt tie, kuri izvēlējušies dinamisko biržas tarifa plānu[1] un par elektroenerģiju maksā pēc tās reālās stundas cenas biržā. Šādai izvēlei ir priekšrocības, un tās ir jāizmanto – jāseko līdzi, kurās diennakts stundās visizdevīgāk patērēt elektrību. Vai cilvēki savā ikdienā tiešām izmanto šos ieguvumus un cenšas ietaupīt mājsaimniecības budžetu? Lai rastu atbildi, analizējām pēdējā gada Tet dinamiskā biržas tarifa lietotāju elektroenerģijas patēriņu un paradumus.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
