1. Apšauda pilsētas un iedzīvotājus
Merkeles popularitāte ļāva vāciešiem uzticēties valdībai. Eiropiešiem — Vācijai
NATO valstu ārlietu ministru tikšanās Rīgā pagājušajā nedēļā beidzās ar atbalsta deklarācijām Ukrainai un Gruzijai, kā arī brīdinājumu Krievijai, ja tā uzbruks Ukrainai. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka jebkādai Krievijas agresijai būs nopietnas politiskas un ekonomiskas sekas. 30 NATO valstu ārlietu ministri lēma iedarbināt NATO krīzes vadības mehānismu. Ja alianses dalībvalstis saskarsies ar draudiem, NATO būs gatava tās aizsargāt. Iespējamu militāru o
Dzīvojot divās ārkārtējās situācijās, pierobežas iedzīvotāji saglabā mieru un stāsta, ka zina, kā rīkoties, ja pagalmā pēkšņi ienāk irākietis un jautā pēc taksometra
NATO ārlietu ministriem tikšanās laikā Rīgā ir jāpauž stingrs atbalsts Ukrainai
No pirmdienas Austrijā vismaz uz 10 dienām stājās spēkā stingri Covid-19 ierobežojumi — lielākā daļa veikalu slēgti, atcelti kultūras pasākumi, cilvēki pamest mājas var tikai noteiktu iemeslu dēļ, piemēram, lai dotos uz veikalu, pie ārsta vai uz darbu, ja nav iespējams strādāt attālināti. Austrijas valdība arī paziņojusi, ka plāno no nākamā gada februāra noteikt obligātu vakcināciju pilnīgi visiem iedzīvotājiem.
Pēc 26. septembra vēlēšanām Vācijā kancleres pilnvaras noliks Angela Merkele, kas šajā amatā nostrādājusi 16 gadus. Tas bija raibs periods, kad dažādas krīzes sekoja cita citai. Merkeles intelekts bija izšķirošs instruments šo problēmu apzināšanā, taču risinājumu gan varēja vēlēties labāku
Vācija lielā mērā veiksmīgi tikusi galā ar patvēruma meklētāju pieplūdumu
Ir pagājuši pieci gadi kopš Sīrijas bēgļu krīzes. Simtiem tūkstošu patvēruma meklētāju, kas 2015. gada vasarā ieradās Vācijā, nolēmuši tur palikt uz visiem laikiem. Šajos piecos gados daudz kas ir mainījies, ieskaitot vācu sabiedrību
Kad 2016. gadā pamazām pierima lielā bēgļu krīze, Eiropai tika dots laiks sakārtot savu patvēruma piešķiršanas sistēmu. Tas nav noticis. Tagad Turcija atvērusi durvis uz Rietumiem jauniem sīriešu bēgļiem un sācies jauns haoss
Pirmdien Nīderlandē sākās tiesas prāva par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Austrumukrainas 2014. gada jūlijā, kad bojā gāja 298 cilvēki no 10 valstīm. Izmeklētāji secināja, ka lidmašīnu notrieca ar raķeti no Krievijas armijas iekārtas Buk. Tiesneši lēma, ka trīs apsūdzēto — Krievijas pilsoņu Igora Girkina un Sergeja Dubinska, kā arī Ukrainas pilsoņa Leonīda Harčenko — tiesāšana var notikt aizmuguriski, jo neviens no viņiem tiesā nebija ieradies. Ceturto apsūdzēto, Krievijas pilsoni Oļegu Pulatovu, pārstāvēs advokāts. Tiek prognozēts, ka tiesa varētu ilgt līdz 2021. gada pavasarim.
Turcijas prezidents šantažē Eiropu ar bēgļiem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
